Jaunība gluži kā pavasaris, jo dzīvē tikai vienreiz ir astoņpadsmit gadi… Pilngadības svētki ir iedzīvojušies pilsētās un pagastos, bet tie atšķiras. Talantīgie kultūras organizatori meklē savu neatkārtojamo svētku scenāriju,
Dziedoši dejojošajā Izvaltā radās un tiek pilnveidota brīnišķīga tradīcija: svētku vakarā pasākuma varoņi jaunības dārzā stāda dekoratīvus kokus un krūmus. Kā simbolus, kas veltīti dzimtajai zemei, tēva mājām un skolai, kur aizzibējušas neaizmirstamas dienas. Kopumā pilngadības svētki daudzējādā ziņā atgādina skolas izlaiduma vakarus. Vecāki, radi, vienaudži, skolotāji, daudz ziedu, dāvanu, novēlējumu, smaidu…
Šoreiz uz vasaras pasākumu ieradās četri gaviļnieki – Diāna Peipiņa, Žanete Nikolaičenko, Vitauts Prusakovs un Vladislavs Vasiļjevs, bet ziedoša hortenzija papildināja unikālo dārzu ciemata sirdī. Aizkustinoši, saviļņojoši! Tikai pēc tam pasākuma varoņi un viesi tika aicināti uz izrotāto zāli. Par godu astoņpadsmitgadniekiem skanēja dzeja un dziesmas, bet jauniešu koncerta toni noteica soliste no Daugavpils Sintija Kriviņa. Turpinājumā savas dziesmas dāvāja skolas ansambļa meitenes un viesi – grupa “Broļi” no kaimiņu, Šķeltovas pagasta. Tā radās programmas nagla – dvīņu brāļi Armīns, Artūrs Prusaki, kā arī Vitālijs Barkovskis un Didzis Vanags. Ansamblis strauji gūst popularitāti! Deju priekšnesums – jauniešu grupas Alise uzstāšanās.
Pēc tam krustvecāki un vecāki katru no četrinieka aicināja uz šūpolēm – aizkustinošas atvadas no bērnības. Skanēja novēlējumi, piemiņas balvas no pagasta pasniedza pagasta vadītājs Jānis Stivriņš.
Labu ceļa vēju, Diāna, Žanete, Vitaut un Vladislav! Kā ceļa vārdi melodija “Nekur nav tik labi kā mājās”. Latgale gaida savu dēlu un meitu atgriešanos.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru