Ak, šī globālā sasilšana ar mainīgajiem laikapstākļiem – pēc nemīlīga pavasara sākusies vasaras svelme. Aprīļa pēdējās dienās! Ne visai bieži gadās tā, ka tieši nedēļu pēc gaišajām katoļu Lieldienām aprīļa zaļumā parādās baltie ievziedu mākonīši. Lakstīgalas dzied, bet zemniekiem viss ir jāpaspēj. Vēsajai zemei tas nav uz labu – gan aprīļa sausums, gan svelme. Laiks darbam, laiks atpūtai, bet svētdienā strādāt ir grēks. Pa dienu lūdzies baznīcā, bet vakarā atpūties saskaņā ar mūsu strādīgo senču tradīcijām. Ja svētku zālē pulcējas ap pusotra simta viesu no Aglonas, Krāslavas un Rēzeknes novada, tad tas neapšaubāmi ir pavasara festivāls Dagdā ar latgalisku nosaukumu “Auni kuojas, laksteigola!”. Seno teiku glabātāji un jaunāko tendenču cienītāji jau sešpadsmito reizi pulcējās dziedoši dejojošajā novadā!
Degdams nepacietībā, ierados Dagdā gandrīz stundu agrāk, bet uz pavasara skatuves dāmas un kungi no populārā Aglonas ansambļa “Dziedkopa” jau noturēja mēģinājumu. Un, kad pazīstamajās dziesmās “Lakstīgala” un “Mūsdienu balāde” vadītāja Marta Bicāne ieviesa pēdējās korekcijas, populārais kolektīvs neminstinādamies piekrita fotosesijai un pozēja ne sliktāk par pasaulslavenām zvaigznēm. Galvenā organizatore – folkloras centra vadītāja Inta Viļuma – sākumā sagaidīja visus viesus, un tikai tad piekrita intervijai ar Latgales televīziju. Un viņa aizrāvās tiktāl, ka galda dziesmu un joku cienītāju salidojums nedaudz aizkavējās. Nogurdinoša pavasara šova gaidīšana… Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, pačukstēšu, ka atzīto un jauno talantu teātralizētā izrāde ilga trīs stundas! Tajā pašā laikā neviens skatītājs neatstāja zāli, un skatuvisko kaislību līmenis nesaruka. Katrs festivāls piedāvā kaut ko jaunu. Šoreiz tēma ar svaigi ceptas maizes smaržu “Pi myusim sātā”. Gatavojoties rūpīgi, tuvie un tālie viesi jau iepriekš zināja, ka ar dziesmām vien cauri netiks. Daudz svarīgāki ir jautri stāsti, joki un mīklas par lauku sētas tēmu. Īpaši tad, ja visatjautīgākajiem no zāles tiek pasniegtas vērtīgas balvas – mājas krājumu burciņas un kaut kas pie uzkodām… Divreiz paveicās skatītājam Linardam Trepšam – par vissarežģītākās Konstantinovas mīklas atminējumu viesis saņēma brīnumainu stādu, uz kura potēti gan saldie āboli, gan sulīgie bumbieri. Jūs neticēsiet – uz jaunā kociņa karājās augļi! Gūdams panākumus otrreiz, Dagdas pagasta iedzīvotājs nosēdināja uz kociņa zara lakstīgalu, gluži kā dzīvu! Ja atgriežamies pie programmas sākuma, tad jāmin, ka pie skatītāju iesildīšanas ķērās scenāristes un režisores Intas komanda. Pie dzimtās mājas sienām tika izspēlēta īsta traģikomēdija, kurā savas mākslinieciskās prasmes parādīja Rita Puliņa, Diāna Vrubļevska, Anželika Pokule, Ilze Tukiša. Dagdas skeču pazīstamie varoņi: Madaļa, Broņa, vēl dzīvā pienenīte, baravika un mežavecis. Dzidras kā pavasara avoti skanēja jauno stāstnieku – Aivara Eisaka, Agates Krilovas, Danielas Korņejevas – balsis. Dzimtā latgaliešu valoda… Saskaņā ar lozēšanu, pirmo eksāmenu uz skatuves piedzīvoja pazīstamā “Rudzutaka”. Cik atceros, neviens Dagdas festivāls bez viņiem nav izticis. Pieredze ir bagātīga, tāpēc folkloras ansambļa vadītāja Antonina Tuče bija apmierināta ar sniegumu. Savukārt Ūdrīšu mīklas atminētājam tika dāsna balva no lauku pagraba. Lai atstāstītu katru jautro priekšnesumu, laikraksta lappusēs nepietiktu vietas. Senie latgaļu ticējumi, kā arī mūsdienu joki bira kā no pārpilnības raga. Īpašā vērtē – attēli no dzīves.
Asprātību demonstrēja visi viesi – saimnieki “Olūteņi”, vietējās koristes no “Vēju rozes” un vēl jautrie viesi no Mākoņkalna, Šķaunes, Pušas, Asūnes. Kā arvien, lieliskus eksperimentus lauku modes žanrā turpināja Ķepovas amatierteātris Regīnas Stepiņas vadībā. Aulejas folkloras kopai “Aulejas sievas” paveicās divreiz: skatītāji sirsnīgi sveica oriģinālo, spilgto sniegumu, un tradicionālajā loterijā “Kaķis maisā” dziedošā Sandras Vaišļas komanda ieguva galveno balvu – pavasara torti! Dagdas pensionāru biedrību pārstāvēja divi ansambļi – “Sendienas” un “Ivuškas”. Festivāla mākslinieku vecuma diapazons pavisam neparasts – brīvajā stilā “Frīstails” uzstājās četrus gadus vecā Sabīne, savukārt dziedātājam Vilhelmam Jermakam no Šķaunes “Gaiļupeite” jau pāri astoņdesmit. Pēc cienāšanas ar sautētiem kāpostiem (pārņemti no Izvaltas), viesi nesteidzās uz mājām. Ilgi skanēja sajūsmas un pateicības vārdi. Aiz tautas svētku pasākumu panākumiem slēpjas milzīgs kultūrai uzticīgo cilvēku sagatavošanās darbs. Paldies, Dagda, par kārtējo patriotisma stundu!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru