Šo pasākumu es gaidīju ar īpašu nepacietību. Zināju, ka tur būs ļoti interesanti. Gaidīšana attaisnojās. Svētki, kuri ļauj izjust viduslaiku atmosfēru, atgriezties tajā svētīgajā laikā, kad cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabu, bet atpazīt labo no ļaunā bija pavisam vienkārši. Vēsturiskā rekonstrukcijas biedrība “Kroma kolna bruoliste” rīkoja savus tradicionālos svētkus 18. augustā koka nocietinājumu teritorijā Priežu pakalnā, Andrupenes pagasta Dagdas novadā. Tieši divos pēcpusdienā es biju uz vietas, lai nelaistu garām svētku sākumu…
Gājiena no kalna pakājes līdz svētku vietai – koka nocietinājumam – priekšgalā bija folkloras kolektīvs “Olūteņi” no Dagdas. Aiz dziedātājiem gāja pasākuma dalībnieki, vēsturisko rekonstrukciju biedrību locekļi, gājienu noslēdza skatītāji. Saskaņā ar tradīciju svētki sākās ar “uguns rašanos”. Ugunskuru aizdedzināja Aleksandrs Lubāns, izmantojot tikai kramu un linu šķiedru. Lai uguns ātrāk izplatītos, dalībnieki ielenca “Kroma kolna” saimnieku un, sadevušies rokās, gāja pa apli dziedādami, kā saka, saules virzienā. Pēc tam, kad liesmas pārņēma malkas piramīdu, pie mikrofona aicināja goda viesus: Dagdas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Trūli un projekta “festivāls “Latvijas goda aplis”” koordinatori Māru Kalniņu. Novada saimnieks sveica svētku dienā un novēlēja panākumus kā biedrībai “Kroma kolna bruoliste”, tā arī visiem klātesošajiem. Māra Kalniņa pasniedza festivāla, kura programmā iekļauti arī “Kroma kolna” svētki, goda rakstus Aleksandram Lubānam un biedrībai “Kroma kolna bruoliste”. Turpinājumā svētki norisinājās pēc noteiktā plāna. Ringā pēc kārtas cīnījās pieaugušie karavīri, vēsturisko rekonstrukciju biedrību pārstāvji no Dagdas novada, Daugavpils, Vitebskas, no Jelgavas atbrauca viens entuziasts.
Starplaikos starp pieaugušo cīņām rings tika nodots jaunākās paaudzes rīcībā. Puikas cīnījās par tiesībām iegūt speciālu balvu – “mīksto” zobenu un vairogu. Pieaugušo turnīra galvenā balva bija izstrādātas teļādas gabals un sertifikāts 250 eiro vērtībā kalēja pakalpojumiem – ieroča vai bruņu krekla kalšanai. Blakus ringam ikviens varēja izmēģināt loka šaušanu, arī jaunākās paaudzes vidū tika izspēlēta balva – loks ar bultām. Šķēpi tika mesti mērķī aiz cietokšņa sienas. Atradās darbs arī daiļā dzimuma pārstāvēm, viņas piedalījās radošanās darbnīcās – veidošanā no māla, darbs ar dziju utt. Skatītājus cienāja ar plūmēm un āboliem, blakus cietoksnim tirgoja maizi, kvasu un citus gardumus. Par svētku muzikālo fonu parūpējās “Olūteņi” un ansamblis “Sovaļnīki’ no Andrupenes. Interesenti varēja izmēģināt jāšanu zirgā, ko piedāvāja saimniecība “Klajumi”. Dienas otrajā pusē bērniem tika organizēta “kavalērijas kauja”. Divās komandās sadalītie bērni tik braši rikšoja ar koka zirdziņiem, ka, skatoties uz viņiem, pat pieaugušie karavīri mēģināja atcerēties bērnību.
Pieaugušo karavīru finālcīņas piesaistīja vislielāko uzmanību. Sīkstas cīņas rezultātā galveno balvu izcīnīja vēsturiskās rekonstrukcijas kluba “Robeža” pārstāvis no Daugavpils. Skatītāji uzvarētāju sagaidīja ar skaļiem aplausiem. Svētkus noslēdza “vikingu futbola” turnīrs un uguns skulptūra…
Jau ne pirmo reizi pārliecinos, ka aizraušanās ar vēstures rekonstrukciju ir svarīga ne tikai biedrību entuziastiem, bet arī skatītājiem. Pavadīt veselu dienu viduslaiku gaisotnē – tas pats, kas būt labā sanatorijā. Šeit viss ir citādāk nekā reālajā dzīvē. Šeit vīrieši – tie ir vīrieši, bet sievietes – īstas sievietes. Šeit cēlsirdība un atbildība nav tikai vārdi, godīgums ir ārkārtīgi svarīga īpašība. Jaunajai paaudzei tie ir nestandarta svētki, efektīga un aizraujoša vēstures stunda, iespēja praksē ieraudzīt, kā dzīvoja senči pirms simtiem gadu un izjust piederību gadsimtiem senai, neparastai, dažreiz neskaidrai, bet spilgtai savas tautas vēsturei.
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru