Ikonijas Paraskeva – pareizticībā īpaši godājama svētā. Šīs drosmīgās, vīrišķīgās un dziļi ticīgās sievietes dzīve saistās ar III-IV gadsimtu. Paraskeva piedzima bagātā un dievbijīgā ģimenē. Vecāki nosauca savu meitu Paraskeva (tulkojumā no grieķu valodas “piektdiena”) par godu visvairāk cienījamai nedēļas dienai – Kristus krustā sišanas dienai. Kopš jaunām dienām meitene gremdējās garīgās dzīves būtībā, agri izlēma atteikties no parastas labklājības un veltīt savu dzīvi kalpošanai Dievam un pagānu pāriešanas ticībā nodrošināšanai. Šajā laikā Romā sāka valdīt Diokletiāns, bet reizē ar šo valdīšanu sākās pēdējais, taču pats nežēlīgākais Kristus ticības sekotāju vajāšanas periods Romas impērijā.
Romieši ilgu laiku pret kristiešiem izturējās ar aizspriedumiem un nosodījumu. Šīs attieksmes iemesls bija jaunās ticības sekotāju īpatnības. Kristieši nepiedalījās imperatoru dievišķās sūtības godināšanā, neupurēja tempļiem, savas sanāksmes vadīja slepenībā no varas iestādēm… Nošķirtība radīja visneiedomājamākās baumas. Pilsētas tenku vāceles nopietni apgalvoja, ka kristieši ir kanibāli, asinsradniecības principa pārkāpēji (seksuālā ziņā) un dieva zaimotāji.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 87 (10.11.2017.)
0 komentāru