Nē, tie nav svētki, ne piemiņas diena, ne nozīmīgs notikums… Šodien ir iemesls atcerēties “trīs musketieru” laika kurtizāni, kura vairāk kā pusgadsimtu jauca prātus Francijas vīriešiem. Vai ir vērts par viņu atcerēties? Kas viņā tik īpašs, ievērības cienīgs? Lai cik dīvaini tas nebūtu, tomēr intelekts pirmajā vietā. Pievilcība, skaistums, elegance un spēja piesaistīt uzmanību – tas viss pēc tam. Viņu mīlēja asā prāta dēļ, viņa bija neparasti apdāvināta daudzās jomās. Tātad, Ninona de Lanklo…
Lanklo – sena muižnieku dzimta, nav no pašiem bagātākajiem un ietekmīgākajiem, taču ievērojama. Anna bija gaidīts bērns, taču vecāki dažādi redzēja viņas likteni. Tā mēdz gadīties… Annas tēvs, kurš arī izdomāja viņai mīlīgo iesauku “Ninona”, ar ko viņa ienāca vēsturē, uzskatīja, ka dzīve cilvēkam dota tikai un vienīgi baudīšanai. Būdams pārliecināts dzīves baudītājs, viņš arī savu meitu jau kopš 15 gadu vecuma sāka pieradināt pie saviesīgās dzīves. Māte, kas uzskatīja, ka viņas mazajai Annetai sava dzīve jāvelta Dievam, jādodas uz klosteri, līdz būs sasniegusi 21 gada vecumu, par notiekošo bija dziļās šausmās. Ninonai saviesīgā dzīve, uzmanīgie kavalieri un kulturālās izklaides bija pa prātam. Neskatoties uz to, ka roku un sirdi viņai lūdza jau agrā jaunībā, visiem saviem pielūdzējiem viņa atteica, uzskatot, ka precības ierobežos viņas brīvību… Tas neturpinājās ilgi. Par piedalīšanos duelī Lanklo tēvu izsūtīja no Parīzes, izsūtījumā viņš negaidīti mira. Nelaime nekad nenāk viena, pēc gada nomira arī Ninonas māte. Līdzcietīgie tuvinieki nosūtīja meiteni uz klosteri, it kā lai iegūtu izglītību, bet patiesībā – bagātā mantojuma dēļ… Jau pēc gada Ninona atgriezās dzimtajās mājās, klosterī viņai nepatika, radiem nācās samierināties ar to, ka ar mantoto naudu mantiniece rīkosies patstāvīgi.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 80 (17.10.2017.)
0 komentāru