Vienoties par interviju ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku bija vieglāk, nekā es domāju. Sazvanījos ar sabiedrisko attiecību speciālisti Ingu Kavinsku, sakot, ka vēlētos sarunāt interviju. Noteiktās dienas priekšvakarā Inga man atzvanīja un atgādināja, ka rīt, pulksten 10, mani gaidīs mūsu domes priekšsēdētājs. Saruna sākās tieši ieplānotajā laikā.
– Labrīt! Apsveicu ar atgriešanos no atvaļinājuma un, tā kā laiks mums ir ierobežots, uzreiz vēlētos sākt interviju. Sakiet, cik ilgi Jūs jau strādājat pašvaldībā? – Labdien! No 1994. gada. Protams, ar pārtraukumiem. Es ne vienmēr biju priekšsēdētājs, taču vienmēr kaut kur blakus.
– Sanāk 23 gadi?
– Jā, nemaz nav jubilejas skaitlis… 1994. gadā notika pirmās vēlēšanas, kurās es piedalījos. Toreiz bija nedaudz vienkāršāk ar sarakstiem, arī pašas vēlēšanas nebija tik politizētas kā šodien… Pēc tam sekoja rajona padome, izpilddirektora amats… Pēc tam pilsētas dome, tad Saeima, no kurienes aizgāju pats… Kaut arī riskēju. Varēja taču neie
vēlēt, un atpakaļ parlamentā jau arī nepaņemtu. Vispār šodien es ar šausmām lūkojos Daugavpils virzienā. Labi, ka mēs cenšamies izvairīties no politiskās retorikas un strādāt visi kopā. Bet, kas sāk līdzīgas spēles… Paldies mūsu senčiem, vienmēr var atrast argumentus kopīga darba labā. Lūk, – mūsu laiva, pieci airi, un mums visiem vajag airēt… Gadsimtu tradīcija! Un šis arguments darbojas. Mēs uzreiz aizejam tālāk no politikas un atgriežamies pie saimnieciskām problēmām. Bez tā mums būtu bijis smagi… Un, lai arī priekšvēlēšanu kampaņas laikā arī mūsu pilsētā varēja novērot dažus nepatīkamus aģitācijas brīžus… Nu labi, ko tik nepateiksi priekšvēlēšanu kņadā… Vispār mēs izman
tojam visas iespējas sadarbībai ar dažādām partijām, tostarp arī ar opozīcijā esošajām. Daudzi mums palīdz. Bet vispār jā, 23 gadi… Ir iemesls padomāt par to, ko darīt turpmāk…
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 71 (15.09.2017.)
0 komentāru