Žurnālistika – tā nav profesija, tas ir dzīvesveids. Bailīgie un vienaldzīgie brīvajā presē neiedzīvojas, arī pēc savas ilggadējās pieredzes avīzē skaidri zinu – izmisušie lasītāji vēršas “Ezerzemē” kā pēdējā instancē. Žurnālists problēmu nerisina, vien izmanto iespēju publiski vērsties pie sabiedrības apziņas.
Tieši tā notiek situācijā, par kuru runājam šodien. Vasaras vidū pie mums pēc palīdzības vērsās daudzdzīvokļu nama, kurš agrāk piederēja tūristu bāzei “Ezernieki”, iedzīvotāji. Brīnišķīgi atceros tūrisma objekta, kurš bija ieguvis visas savienības popularitāti, agrāko lieliskumu. 90. gados Latvijā valdošā haosa un sabrukuma rezultātā tūrisma bāze ieguva jaunu īpašnieku Rihardu Tēraudu, bet diemžēl gaidāmā kompleksa renovācija pagaidām nav notikusi. Pēc iedzīvotāju, kuri dzīvo agrākajos dienesta dzīvokļos, sacītā – “mūsu nami tika pārdoti kopā ar mums”. Īstenībā tā arī notika. Skaidrs, ka četrdesmit pastāvēšanas gados šiem namiem “rokas neviens nav pielicis”, šeit sen jau nav ūdensvada, glābj pagalmā esošā aka. Par kanalizāciju var tikai sapņot.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 67 (01.09.2017.)
0 komentāru