Burgundijā ik uz soļa var dzirdēt uzvārdu Karno ģeogrāfiskajos nosaukumos. Pats neticamākais, ka visi šie nosaukumi saistīti ar vienu ģimeni, lielu, cienījamu, taču ne aristokrātisku. Karno bija muižnieki. Protams, vēl kopš viduslaikiem šī slavenā uzvārda pārstāvji nenodarbojās ne ar tirdzniecību, ne amatniecību. Vairāk par visu vērtēdami izglītību, šie buržuāzijas pārstāvji kļuva par notāriem, tiesnešiem, advokātiem. Visi šie amati bija godājami, cienījami, pieejami izglītotiem, kārtīgiem cilvēkiem, taču…
Dienests armijā Karno ilgu laiku nebija pieejams, tātad bija slēgta arī piekļuve valsts pārvaldei un tālāka kāpšana pa sociālajām kāpnēm. Pirmo reizi stingrais noteikums bija pārkāpts tikai XVIII gadsimta vidū, kad nākamā Francijas Republikas prezidenta vectēvs tomēr tika pieņemts prestižā kara skolā, pamatodams savu lēmumu ar piezīmi: “Ne muižnieks, taču ģimene dzīvo dižciltīgi. Ne tēvs, ne vectēvs nav nodarbojušies ar amatniecību un tirdzniecību”…
Sadī Karno vectēvs bija Francijā diezgan pazīstams un cienījams, nodarbodamies ar jaunas revolucionāras armijas radīšanu un apmācību, viņš guva daudzas uzvaras. Neskatoties uz vispārējo atzīšanu un izcilajām spējām, Karno tā arī nepieņēma ģenerāļa pakāpi, kaut arī viņam to uzstājīgi piedāvāja.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 61 (11.08.2017.)
0 komentāru