Cirka māksla ir viena no senākajām pasaulē. Vēl Babilonijā un Senajā Ēģiptē tirgus laukumos uzstājās žonglieri un burvju mākslinieki, akrobāti un zvēru dresētāji, burvju mākslinieki un āksti, pārsteidzot skatītājus ar savām izcilajām spējām un iespaidīgajiem trikiem. Taču par mūsdienu cirka “dzimšanas dienu” tiek uzskatīts 1777. gada 4. augusts, jo tieši šajā dienā notika pirmā lielā uzstāšanās Filipa Astleja, atvaļināta karaliskās kavalērijas seržanta, iestādē…
Astlejs piedzima Stretfordā pie Eivonas, Šekspīra dzimtenē. Sarkankoka meistara dēlam vajadzēja kļūt par ģimenes tradīciju turpinātāju, pārņemt no tēva visus amata noslēpumus. Taču visi apstākļi bija pret it kā dabīgo dzīves plūdumu… Filipa jaunība ritēja Eiropā nemierīgā laikā, kad visas Vecās pasaules lielvalstis visiem spēkiem centās “nokost” lielāko gabalu no plašajiem Hāpsburgu īpašumiem; pateicoties imperatora Kārļa nāvei, tas pilnībā kļuva iespējams. Britānija gatavojās karam kontinentā, un militārā profesija valstī kļuva par prestižu lietu. Tā kā Filips bērnībā bieži pavadīja laiku staļļos, un, sasniedzis pilngadību, lieliski turējās seglos un izcēlās ar lecīgu raksturu, vecāki piekrita laist viņu karā.
Kara darbības atnesa Astlejam slavu, apbalvojumus un pakāpes. Cīņu biedri augstu vērtēja viņa drosmi, biedriskumu un tam laikam neraksturīgi labo jāšanas mākslu. Šķistu, ka armijas lietai vajadzēja kļūt par sarkankoka meistara dēla karjeras pamatu, taču… Filipa intereses nebija saistītas ar karu, centieniem kļūt par maršalu. Ar lielāku gandarījumu seržants-kavalērists demonstrēja saviem biedriem trikus uz lēkšojoša zirga, bet aplausi sildīja viņa sirdi daudz vairāk nekā kanonādes skaņas. Vienreiz Filips ieraudzīja zirgu akrobātu no ceļojošas trupas uzstāšanos. Triki, kurus viņš ieraudzīja, pirmkārt, sajūsmināja viņu, otrkārt, pārliecināja par to, ka visus šos priekšnesumus viņš pats var izpildīt pēc neilgiem treniņiem. Pēc šīs uzstāšanās Astlejs pieņēma lēmumu par atvaļināšanos, it īpaši tāpēc, ka karš tobrīd jau bija beidzies.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 59 (04.08.2017.)
0 komentāru