Kā visu Dagdas pļaujas svētku liecinieks, es biju gatavs likt likmes uz pastāvīgo favorītu, vīriešu komandu no Svariņiem, uzvaru. Par laimi, nebija gribētāju izmēģināt laimi ar totalizatoru, kas mani arī izglāba no bankrota. Patiesi – dzimtajās mājās arī sienas palīdz! Kā lai citādi izskaidro, ka līdzīgu sacensību debitanti no Andrupenes guva pārliecinošu uzvaru. Vietējās dāmas – līdzjutējas nožēloja, ka nav atnesušas rozes, tāpēc devās pļavā pēc margrietiņām, līdz ar to lolotajām balvām pievienojās arī lauku sirdij tik tuvie margrietiņu pušķi. Andrupenes uzvarētāju sejas spīdēja kā zelta rubļi. Gods un slava jums, Edgar Buza, Ilmār Kalpiš un Andri un Juri Ļoļāni, kuri ierakstījāt vēl vienu spilgtu rindu Andrupenes pagasta vēsturē. Vairāk par varoņiem līksmoja novadnieks Vladimirs Andrejevs, kura personīgā pļava izrādījās tik laimīga. Un, kad nobeigumā zaļajā laukumā sākās stihiskas dejas aizrautīgas mūzikas pavadījumā, daiļās līdzjutējas aicināja uz dāmu valsi gan pļāvējus uzvarētājus, gan smaidīgo Vladimiru.
Mani mīluļi, vīru četrinieks no Svariņiem, šoreiz nelīksmoja: grūti šķirties no zelta balvām, taču ar tiesnešiem nestrīdēsies – viss godīgi. Pēc manām domām, iespējams, ka pozīciju maiņa notikusi tāpēc, ka komandas sastāvā ir izmaiņas. Šoreiz pagasta godu aizstāvēja Josifs Lavrinovičs, Mečislavs Rutkovskis, Jānis Stankevičs, Igors Filipovs. Komandas treneri Aivars un Antons pārliecinoši apsolīja – nākamgad atgūsim zeltu! Kopumā Svariņi “kaujas lauku” atstāja svinīgi: dāmu komanda arī izcīnīja otro vietu. Divi sudrabi kopā – viens zelts, kāds no līdzjutējiem pajokoja. Konstantinovas efektīvā vīru komanda kā vienmēr izcēlās ar mākslinieciskumu, taču neslēpa savu prieku par bronzas uzvaru. Spēcīgiem konkurentiem piekāpties nav sāpīgi. Vēl pirms starta, pārbaudīdams personīgo intuīciju, piedāvāju draudzīgajai Asūnes komandai kolektīvu fotogrāfiju.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 55 (21.07.2017.)
0 komentāru