Neviens neiebildīs, ka tieši Melngalvju nams ir pati skaistākā ēka Vecrīgā. Gidi ar sajūsmu stāsta par bagāto tirgotāju savienības krāšņo vēsturi, kurā netrūkst interesantu faktu un notikumu… Bet vai viss ir tik vienkārši un skaidri šīs savienības vēsturē? Neprecēto vācu tirgotāju savienības dibināšana, kuras galvenais pienākums bija preču piegāde no Rietumeiropas uz Livonijas pilsētām, ir attiecināma uz XIII gadsimtu, iespējams, arī uz daudz agrāku laiku. Ja no paša sākuma savienība par savu debesu patronu izvēlējās Svēto Georgiju, tad vēlāk par korporācijas simbolu kļuva Svētais Maurīcijs, romiešu leģiona komandieris, afrikāņu izcelsmes, sodīts par kristietības atbalstīšanu.
Sākumā paši “melngalvji” sevi uzskatīja par karotājiem, tādu tirgotāju “specvienību”. Tirgus pārstāvju darbība patiešām vairāk atgādināja armijas ekspedīcijas. Tirgus karavānām draudēja gan pirāti, gan konkurenti. Nācās izrādīt kaujinieciskas īpašības, par ko lielas tirdzniecības korporācijas maksāja ļoti dāsni, paļaujoties uz savu “pārstāvju” drosmi un viltību. Īslaicīgo dzīvošanu Rīgā, Tallinā, Pērnavā “melngalvji” izmantoja atpūtai un izklaidēm. Lielās ģildes pilntiesīgi locekļi viņi nebija, tāpēc arī izveidoja savu “arodbiedrību”. Savu pasākumu rīkošanai – dzīrēm, svinīgām ballēm un svētkiem – “melngalvji” īrēja telpas no Lielās ģildes. Pirmais nomas līgums datēts ar 1477. gadu. Šajā laikā nākamā Melngalvju nama telpas ģilde praktiski neizmantoja, tāpēc arī iznomāja tās visiem gribētājiem.
Galvenie svētki, kurus svinēja neprecētie vācu komersanti, bija Ziemassvētki un “Masļeņica”. Šajos svētkos tika iesaistīti visi namnieki, pat dāmas varēja piedalīties ballēs, kas tajā laikā bija retums. Tieši “melngalvji” sāka rotāt eglīti Ziemassvētkos. Hronikās saglabājies šā brīnuma apraksts, tajos senajos laikos vienīgais eglīšu rotājums bija rozes, uzkārtas uz durstīgajiem zariem. Strīds par to, kur pirmo reizi bija izpušķota eglīte, Rīgā vai Tallinā, turpinās joprojām, bet tas netraucē rīdziniekiem uzskatīt, ka tieši mūsu galvaspilsētā dzima šī skaistā tradīcija. Sākumā “melngalvji” uzstādīja izrotāto eglīti galvenajā zālē, bet pēc pāris dienām iznesa to uz Rātslaukumu, lai ar rozēm izrotātajai meža skaistulei apkārt varētu padejot jebkurš pilsētnieks.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 32 (25.04.2017.)
0 komentāru