Pasaules izklaižu centra slava apdzīvotības ziņā aiz otras ASV pilsētas nostiprinājās vēl pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās. “Eņģeļu pilsētas” vēsture attīstījās tik strauji, ka pētniekiem nenākas viegli, nākas pārstrādāt ārkārtīgi daudz informācijas. Pirmie eiropieši šajās vietās parādījās XVI gadsimta vidū…
ASV rietumu piekraste, īpaši tās dienvidu daļa neparasti patīkama vieta dzīvošanai. Cauru gadu šeit spīd saule, vēji no okeāna puses padara ziemu siltāku, bet vasaru ne tik karstu. Pievienosim vēl dabīgās smilšainās pludmales un augļus nesošo augu pārpilnību praktiski iegūstam paradīzi uz zemes. Kopš seniem laikiem šīs vietas apdzīvoja uzreiz divas indiāņu ciltis: tongva un čumaši. Indiāņi nenodarbojās ar lauksaimniecību, dodot priekšroku zvejai, medībām, vākšanai… Kad pie horizonta parādījās divi kuģi Huana Rodrigesa Kabriljo vadībā, vietējie iedzīvotāji nobijās ne pa jokam, baltos cilvēkus šeit nekad nebija redzējuši. Spāņi ilgi neaizkavējās šajās vietās, aprakstīja apkārtni, pamēģināja tirgoties ar vietējiem iedzīvotājiem, taču zelta izstrādājumus neatklāja, tā arī devās prom tukšām rokām… Un dzīve vietējos ciematiņos ritēja savu gaitu…
Otrā ekspedīcija sasniedza šīs vietas tikai pēc 227 gadiem, šoreiz uz klāja atradās misionārs, kura uzdevums bija organizēt kristīgo apmetni, kā arī pievērst vietējos iedzīvotājus kristīgajai ticībai. 1771. gadā tika dibināta kristīgā misija, kas darbojās trijos desmitos indiāņu apmetņu, un jau pēc desmit gadiem 46 spāņu kolonisti nodibināja koloniju, kas ieguva diezgan garu un ievērojamu nosaukumu “Jaunavas Marijas, eņģeļu karalienes, apmetne pie upes Porsjunkula”. Tā arī sākās lielās pilsētas “eņģeļu” stāsts. Pēc četrdesmit gadiem “apmetne” kļuva par Kalifornijas piekrastes lielāko apdzīvoto vietu, šeit dzīvoja 650 cilvēki…
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 27 (04.04.2017.)
0 komentāru