XIX gadsimta beigās māksla aizvien vairāk aiziet no reālisma. Pētnieki tam par iemeslu min vairākus iemeslus: fotogrāfijas izgudrošana (tieksmi pēc reāliem zīmējumiem tas darīja bezjēdzīgu), sociālie satricinājumi un netaisnīgums (mākslinieki sāka uzskatīt, ka apkārtējo vidi nav vērts attēlot), jaunu radošās enerģijas un ideju izpausmes formu meklējumi, tehnoloģiskais bums (jauni atklājumi daudzās jomās, kas paplašināja mākslinieku un skulptoru iespējas, jaunu materiālu rašanās).
Vesela virkne virzienu un stilu, kas atklāja plašākai publikai pārsteidzošus Van Goga, Gogēna, Šagāla, Malēviča, Pikaso, Dali, Munka un daudzu citu mākslinieku darbus. Pilnīgi jaunu māksliniecisko pasauli radīja visu Eiropas valstu ģeniālie meistari.
Jaunā māksla ar grūtībām būvēja ceļu uz publikas sirdīm. Jaunie meistari izgāja ceļu no pilnīgas nesapratnes līdz sajūsmai un atzīšanai. Pēc Pirmā pasaules kara, kad Eiropā dzima Vācijas, PSRS, Itālijas un Spānijas totalitārie režīmi, jaunā māksla piedzīvoja uzplaukumu. Bet totalitārajiem režīmiem šāda veida māksla nebija ērta, jo tā neiekļāvās prastās un saprotamās ideoloģiskās klišejās, modināja fantāziju un lika domāt. Bet katrs domājošs un spriest spējīgs cilvēks totalitārajam režīmam ir bīstams.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 41 (03.06.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru