Daudzi manu avīzes publikāciju varoņi ir kā tuvi radinieki. Un, par spīti straujajam laika skrējienam, satiekoties noteikti pārmijam pāris vārdu. Arī sazvanāmies. Veicot savus korespondenta pienākumus un apciemojot Grāverus, atcerējos par bibliotēku, kur strādā mana sena paziņa Raisa Bižāne.
Saruna ar viņu – liels prieks, un es brīnišķīgi atceros Raisu vēl kopš tiem laikiem, kad viņa bija sovhoza direktora sekretāre. Tolaik tas bija visai prestižs amats!
Tam ir grūti noticēt, taču, lai būtu iespējams dzīvot jaunajā sovhoza mājā ciema nomalē, mūsu Raisa nomainīja amatu kantorī pret smago lopkopējas darbu. Un ne tikai viņa – tā radās jauniešu kooperatīvs Slobodā, ko izveidoja trīs draudzenes – Raisa, Nurija un Svetlana. Ar vīriem un bērniem, protams. Šķiet, pavisam nesen ciemojos šajā mikrociemā, kas sastāv no trim nelielajām “Kirova” mājiņām, tas bija 2000. gada priekšvakarā, bet kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis. Jaunās ģimenes cīnījās par izdzīvošanu kā varēja, ķērās pie jebkura darba, eksperimentēja. Taču fināls ir bēdīgs – uz zemes noturējās tikai Raisa ar savu Vitāliju. Bija laiks, kad Bižāni apstrādāja četrus desmitus hektāru, pašlaik graudaugu tīrumi samazinājušies uz pusi.
Aleksejs GONČAROVS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 31 (22.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru