Šī frāze, pēc manām domām, ir visprecīzākā no daudziem citiem komplimentiem, kas tika izteikti šajā jubilejas pasākumā! Dzīvi nodzīvot – nav lauku pāriet. Bet Robežnieku lauki viņai, kas ir dzimusi Pušā, kļuva par otrajām mājām, šeit piedzima viņas mazbērni…
Lai dod Dievs Ērikai un Viesturam sagaidīt šajā svētītajā zemē, kurā atrodas Pustiņas baznīca, arī savus mazmazbērnus. Tikai ļoti žēl, ka laiks nav apstādināms, taču esmu pārliecināts: ja būtu iespējams sākt dzīvi no jauna, citādāku likteni viņa sev nevēlētos. Vislielākais prieks – dzīvot dzimtenē un izpelnīties cilvēku mīlestību. Mūsu Ērika ir sameklējusi laimes atslēgu!
Viņu godināja kā karalieni. Arī augstmaņu bija daudz – garīdzniecība, iekšlietu struktūras, valsts pārvaldes darbinieki, biznesmeņi, inteliģence un radošie cilvēki. Protams, bija arī daudz lauku iedzīvotāju, kam Robežnieki vienmēr bija un arī tagad ir zemnieku nelokāmības simbols. Tas ir pagasts, no kurienes cilvēki masveidīgi neaizbēg, kur regulāri notiek daudz dažādu pasākumu, pret visiem cilvēkiem izturas ar cieņu.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 29 (15.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru