Šodien ir smieklu, jautrības un prieka diena. Neskatoties uz to, ka tagad vairs neviens neatceras, kāpēc tieši šajā dienā ir nepieciešams visus izjokot un izpriecāties no visas sirds, ikviens pilnā mērā izjutīs šīs dienas īpašo atmosfēru.
Šajā dienā ir dzimuši daudzi slaveni cilvēki, norisinājušies nozīmīgi un nopietni vēsturiskie notikumi, kā arī tādi notikumi, kas ievērojami ietekmēja tehnoloģiju, kultūras un… sadzīves tehnikas attīstību.
Iespējams, ka mūsu pasaulē dzīvo daudz cilvēku, kas burtiski dievina mazgāt traukus atbilstoši konservatīvajām tradīcijām. Vēl XIX gadsimtā tika uzskatīts, ka trauku mazgāšanas laikā sieviete atpūšas. Protams, tas bija vīriešu viedoklis, kam tolaik bija visai aptuvens priekšstats par šo procesu.
Traukus sāka mazgāt vēl akmens laikmetā, tāpēc, ka tos tolaik ļoti saudzēja un centās pagarināt to kalpošanas laiku. Pēc tam parādījās koka trauki, un tad arī metāliskie. Pēdējos kopa īpaši rūpīgi. Ar laiku mainījās trauku dizains, bet to tīrīšanas un mazgāšanas tehnoloģija nemainījās tūkstošiem gadu garumā. Arī XIX gadsimta vidū saimnieces izmantoja trauku mazgāšanai karstu ziepjūdeni, smiltis, skrāpjus, salmu kušķīšus. Tāpēc ir loģiski, ka mašīnu, kura mazgā traukus “bez saimnieces piedalīšanās”, izgudroja tieši sieviete.
Ideja izveidot mašīnu “trauku mazgāšanai” radusies kādam jocīgam izgudrotājam 1850. gadā. Savādnieks Džoels Goutons bija patentējis savu izgudrojumu un gaidījis piedāvājumus no rūpniekiem. Taču viņa izgudrojums nevienu neinteresēja. Vēl jo vairāk – pašu izgudrotāju uzskatīja par vājprātīgo, bet viņa izgudrojumu – par absolūti bezjēdzīgu. Ir jāatzīst, ka Goutona mašīna traukus mazgāja slikti un vēl izšļakstīja ūdeni trīs metru attālumā ap ierīci. Turklāt iedarbināt šo mašīnu varēja tikai fiziski stiprs vīrietis, bet sievietēm tas nebija pa spēkam. Tāpēc pirmās trauku mazgājamās mašīnas (kura tika izgatavota vienā eksemplārā) izgudrotāja vārdu zina praktiski tikai arhivāri, kas pārlasa datus par kuriozākajiem XIX gadsimta patentiem. 15 gadus vēlāk Goutona mašīnu mēģināja pilnveidot vēl viens amata meistars, taču nesekmīgi, viņa darbs pat nebija nonācis līdz patenta noformēšanai, bet vēsturē brīnumainā kārtā saglabājies izgudrotāja vārds – L.А.Aleksanders. Veiksmīgs izrādījās trešais mēģinājums, kuru veica Džozefina Kokreina.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 25 (1.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru