8. marts lielākajā daļā citu pasaules valstu ir visparastākā diena, kas neizceļas ar ko īpašu. Norisinās pasākumi, ko rīko dažādas starptautiskās organizācijas ar ANO atbalstu.
Visu šo konferenču, semināru, kongresu un simpoziju tematika ir saistīta ar visai nopietnu problēmu risināšanu: vardarbība ģimenē, sieviešu tiesības, maternitātes aizsardzība utt. Rietumeiropā cilvēki nezina par to, ka Austrumeiropā šajā dienā puķu veikali pārdod tik daudz ziedu, cik parasti pārdod 4 mēnešu laikā. Taču diez vai mēs varam pieprasīt, lai eiropiešiem būtu izcilas zināšanas par visām ANO piemiņas dienām, jo daudzi no mums arī diez vai zina par Pasaules dienu pret cilvēku tirdzniecību vai Vaļu aizsardzības dienu. No citas puses, svētki, kas tiek atzīmēti 8. martā, atnāca pie mums tieši no rietumiem.
XX gadsimta sākums ir ievērojams ar to, ka sākās sieviešu cīņa par savām tiesībām. Pirms 100 gadiem sievietes saņēma daudz mazāku algu nekā vīrieši, viņām nebija tiesību piedalīties vēlēšanās, tāpat kā, piemēram, noziedzniekiem un vājprātīgajiem. Pacietības mērs beidzās amerikānietēm, Ņujorkas iedzīvotājām. 1908. gada 8. martā, atsaucoties uz sieviešu sociāldemokrātiskās organizācijas aicinājumu, 15 000 visdrosmīgāko daiļā dzimuma pārstāvju izgāja cauri Manhetenai ar lozungiem un transparentiem.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 19 (08.03.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru