Medību vēsture sākusies līdz ar cilvēka rašanos uz Zemes. Iespējams, tas notika tajā aizvēsturiskajā laikā, kad pirmatnējie ļaudis iemācījās medīt zvērus. Pirmie medību rīki bija akmeņi, bet pēc tam parādījās šķēpi, cirvji, loki un bultas.
Pēc pulvera un šaujamieroču izgudrošanas medības ieguva citādāku raksturu, tās vairs bija ne tikai medniecības process, bet arī sava veida sports. Mūsdienās medniekiem ir pieejams visplašākais modernākās tehnikas klāsts: džipi, karabīnes, nakts redzējuma ierīces, navigatori…
Bez sliktā nav labā, un dati par to, ka Latvijas zeme kļūst arvien tukšāka, ļoti iepriecina mednieku kolektīvus: ja ir vairāk meža platību – tad ir vairāk arī dažādu meža dzīvnieku. Atklājot tradicionālo pasākumu – medību trofeju izstādi, Dagdas novada pašvaldības vadītāja Sandra Viškure aktualizēja vides aizsardzības problēmu. Pēc savas būtības mednieks ne tikai medī putnus un zvērus, bet arī sargā dabu, ievēro likumus, apsaimnieko savu īpašumu, it īpaši tās teritorijas, kur dzīvo aļņi, brieži, meža cūkas, vilki, lūši, stirnas…
Ikviens sevi cienošs mednieks vēlas iegūt tādu trofeju, kas kļūs par viņa galveno lepnumu. Un daudzi apbrīno ragus un zvērādas, kas rotā mūsu draugu un paziņu mājokļus, vasarnīcas, tūrisma objektus, pirtis, mednieku mājas.
Aleksejs GONČAROVS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 12 (12.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
0 komentāru