Tiesības tikt dēvētai par automobiļa dzimteni apstrīd vismaz divas valstis: Vācija un Francija. Vēsturnieki arī sadalījās divās grupās – pirmā atbalsta “Vācijas” versiju, otrā – “Francijas”. Katrai versijai ir savi argumenti atkarībā no tā, kā traktē notikumus, kas norisinājušies XIX gs beigās.
1876. gadā francūzis Nikolaus Otto ieguvis patentu uz savu izgudrojumu – iekšdedzes dzinēju. Tehnikas brīnums talantīgā francūža izpildījumā bija tālu no pilnības, turklāt tas bija drīzāk patents uz ideju, nekā uz gatavo ierīci. Iedvesmoti ar svešu ideju, tūkstošiem Eiropas inženieru veltīja visus savus intelektuālos spēkus šī dzinēja pilnveidošanai, bet galvenais – konkrētu priekšlikumu izstrādāšanai par šī dzinēja izmantošanu. Entuziastu vidū bija arī Kārlis Bencs, viens no nelielā uzņēmuma īpašniekiem netālu no Karlsrūe pilsētas. Māju iedzīvotāji rūpnīcas apkārtnē naktīs bieži vien dzirdēja dīvainu “rūkoņu”, “murmināšanu”, neskaidru troksni. Rūpnīcas pagalmā notika kaut kas neizskaidrojams. Izplatījās ziņas par to, ka Kārlis Bencs izgudroja kaut kādu briesmoni, kurš pārtiek ar petroleju un rēc kā zvērs. Visi gaidīja prezentāciju.
Savus “ratus bez zirga” Bencs nolēma parādīt novadniekiem no Manheimas pilsētas tikai 1885. gadā. Kādā brīvdienā tirgus laukumā bez zirga iebrauca transportlīdzeklis, kas dārdēja, šķaudīja un čīkstēja. Konstrukcija pārvietojās, pateicoties kādam nezināmam spēkam, atstājot aiz sevis smirdīgus dūmu mākoņus. Ir jāsaka, ka inženieris un izgudrotājs cerēja uz triumfu, taču viss beidzās ar skandālu.
Šis neparastais transportlīdzeklis nobiedēja zirgu, kas vilka ratus ar desu. Zirgs sāka auļot, rati apgāzās, desa nokļuva peļķēs un grāvī. Miesnieks bija nikns, pilsētnieki viņu atbalstīja. Bencam nācās samaksāt par visu desu, lai kaut kādā veidā noklusētu skandālu. Taču tas bija tikai sākums. Jau nākamajā dienā pilsētas avīzē tika publicēts feļetons, kura varonis bija inženieris, kas izdomāja kaut ko pilnīgi nevajadzīgu un pat bīstamu sabiedrībai. Manheimas iedzīvotāji atklāti smējās par Bencu, viņu uzskatīja par “pilsētas trako” ar slimīgu fantāziju. Inženieris atkal ieslēdzās darbnīcā, viņa mērķis bija pilnveidot konstrukciju, lai tā pārvietotos daudz klusāk un lai izplūdes gāzes nebūtu tik pamanāmas un smirdīgas.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 8 (29.01.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
0 komentāru