Vecāki nosauca viņu par Kingu (Karali), pat nenojaušot, ka pēc četrdesmit gadiem Žileta popularitāte un bagātība būs gandrīz tāda pati kā daudziem monarhiem. Kad nākamais „karalis” vēl murmināja kaut ko nesaprotamu un enerģiski kustināja kājiņas savā šūpulī, viņa tēvs nolēma pārcelties ar visu ģimeni no dzimtās mazpilsētas ar skaisto nosaukumu Fondula uz Čikāgu.
Tas viss tika darīts tāpēc, lai Kingam Žiletam būtu vairāk iespēju izglītībai, attīstībai un karjerai. Bērns bija kustīgs, saprātīgs un komunikabls. Viņa laimīgais tēvs izvirzīja dažādus nākotnes plānus… Taču visu mainīja briesmīgs ugunsgrēks, kas izcēlās 1871. gadā.
Nodega Žileta darbnīca, kurā viņš remontēja šujmašīnas. Uzņēmums nesa peļņu, un ģimene palika bez iztikas līdzekļiem. Tēvs sāka dzert, bet visas rūpes par ģimeni uz saviem pleciem uzņēmās King Žilets. Viņam bija tikai 16 gadu. Kingam vēl nebija nekādas profesijas, bet viņa saskarsmes spējas un ārējo pievilcību augstu novērtēja firma, kas pārdeva „tūkstoš nieciņus”. Kings Žilets sāka pārdot zobu bakstāmos kociņus, zobu birstes un ziepes. Darbs bija nežēlīgs, taču jaunieša pievilcīgums un enerģiskums palīdzēja topošajam komivojažierim labi pelnīt un sapņot. Sapņot par to, ka kādreiz viņš izgudros kaut ko tādu, kas padarīs viņu slavenu un bagātu. Jauna darba meklējumos Kings Žilets iekārtojās par komivojažieri kompānijā, kura izplatīja jaunu korķu modifikāciju, kas bija domāta stikla pudelēm. Skanēja ne pārāk glauni, bet…
Šajā jaunajā firmā Žilets satika patiešām talantīgu un gudru cilvēku – Viljamu Pointeru. Pointers izgudroja korķviļķi un metālisku pudeles korķīti ar gumijas pamatni. Pateicoties savam izgudrojumam, Pointers kļuva bagāts. Noslēpums bija saistīts ar to, ka korķis izskatījās ļoti eleganti, taču tā lietošanas mūžs bija ļoti īss. Pointers sarunā ar Žiletu izstāstīja viņam šo sekmīgā biznesa galveno ideju. Kings iegaumēja to uz visu mūžu… Īss lietošanas laiks, zema cena un pieejamība – tie ir trīs vaļi, uz kuriem viņš balstīs savu biznesu. Bija vēl tikai jāizgudro kaut ko nebijušu…
Vīrieši sāka skūties kopš Senās Ēģiptes uzplaukuma laikiem. Ir jāuzsver, ka no tiem tālajiem laikiem skuvekli neskāra nekādas izmaiņas un tas izskatījās praktiski tāpat līdz pat XX gadsimta sākumam. Bārda bija cilvēces stiprā dzimuma pārstāvju izplatītākā rota līdz XVIII gadsimtam. Pēc tam mode ir mainījusies. Gludi skūtie zodi liecināja par sekmīgumu un augstu stāvokli sabiedrībā. Bārddziņi labi pelnīja, apstrādājot cilvēku zodus ar instrumentu, kurš tika izgudrots vēl faraonu un piramīdu laikos.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet “Ezerzeme” nr. 1 no 2015.01.05.
0 komentāru