Valsts galvenais finanšu dokuments palaiž nodokļu reformas
Kā jau rakstīja “Ezerzeme”, budžeta galvenie finanšu rādītāji ir šādi: iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums – 3%, inflācija – 2%, budžeta deficīts – 1% no IKP. Sagatavojot valsts galveno finanšu plānu, valdība pirmām kārtām cenšas nepārsniegt Briseles un Starptautiskā valūtas fonda ieteiktos budžeta deficīta rādītājus. Tā kā jau šā gada vidū nodokļu iekasēšana atpalika no ieplānotā apjoma par 35 miljoniem eiro, visvienkāršākais veids, kā izvairīties no lielākas plaisas starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ir nodokļu palielināšana.
Par 2016. gada budžeta gala variantu Saeima nobalsojusi 30. novembrī. Galvenais jaunums ir tas, ka ar nākamo gadu tiek ieviests tā dēvētais “solidaritātes nodoklis”. Tas paredzēts tiem, kas saņem lielas algas – vairāk par 4000 eiro mēnesī. No viņiem plānots iekasēt sociālo nodokli 34,09% apmērā – tieši kā nodokli valsts budžetā, nevis sociālo iemaksu veidā, kā līdz šim. Uzņēmēji jau apsolījuši apstrīdēt jauno budžeta normu Satversmes tiesā. Parlamentārā opozīcija piedāvājusi spert soli tālāk un ieviest progresīvo ienākumu nodokli, taču tas netika atbalstīts. Toties nākamgad tiks ieviests diferencēts neapliekamais minimums: jo lielāki būs saņēmēja ienākumi, jo mazāks tas būs. Piemēram, algām zem 380 eiro mēnesī neapliekamais minimums būs 100 eiro, līdz 1000 eiro – paliks iepriekšējā līmenī, t.i., 75 eiro. Ja alga ir lielāka, tiek atcelti atvieglojumi par apgādībā esošajiem pieaugušajiem.
Darja Ždanova
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 93 (04.12.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru