Ir iemesls!
Pāvesta institūcijas vēsture ir aizraujoša, izglītojoša un pamācoša. Romas bīskapu vidū ir daudz izcilu personību, izveicīgu politiķu, talantīgu diplomātu un pretrunīgu personību.
Viduslaiki – sarežģīts un neviennozīmīgs laika periods. Baznīca mēģināja pakļaut savai varai un ietekmei visu pilsētu un valstu valdniekus, tika organizēti krusta kari, pastāvīgi saasinājās iekšējie konflikti. Pāvesta dzīve tolaik nebija viegla, daudzi no viņiem izpildīja arbitru lomu, daudzi bija spiesti ar Baznīcas palīdzību uzturēt elementāru kārtību Eiropā, ko plosīja dažāda veida pretrunas. Pat mūsdienās ir grūti iedomāties, cik daudz raižu ir Romas pāvestam, nemaz nerunājot par viduslaikiem.
Žaks Diēzs ir dzimis kurpnieka ģimenē. Tas ir vēstures fakts, kuru neviens neapšauba. Pats Žaks laikā, kad viņš vēl nebija pāvests, mēģināja “izdomāt” sev aristokrātisku izcelsmi. Viņam izdevās mainīt sava uzvārda rakstību, taču viņa pēcnācēji uzzināja visu patiesību par Žaka dzīves ceļu. Buržuāziska izcelsme ievērojami ietekmēja nākamā pontifikа personības īpatnības, viņa administratīvo talantu un komerciālās spējas, tieši tas deva iespēju Baznīcai savākt vairāk nekā 750 tūkstošus zelta monētu, kas tajos laikos bija neiedomājami liela naudas summa.
Kāds gan bija kurpnieka dēla ceļš uz pāvesta troni? Viss sākās bērnībā. Viduslaikos tieši Baznīca nodrošināja “trešās” kārtas pārstāvjiem iespēju sasniegt augstu stāvokli sabiedrībā. Baznīcai nebija svarīgi, kas tai kalpo – bijušais zemnieks vai karaļu pēcnācējs. Ja Dievs atveda cilvēku uz klosteri, viņam bija iespēja parādīt sevi pilnīgi citā izpausmē. Kurpnieka dēlu vēl pusaudža gados viņa vecāki nolēma nodot audzināšanā klostera iemītniekiem. Tur viņš arī palika. Kad jaunais mūks parādīja savas izcilās spējas, viņu sāka apmācīt. Žaks apguva tiesību zinātni un teoloģiju Monpeljē un Parīzes Universitātē. Pēc studiju beigšanas pats kļuva par pasniedzēju. Interesants fakts: kaut gan Žaka Diēza izglītības līmenis, bez šaubām, bija augsts, pēc universitātes viņš nemācēja lasīt! Tas ir pārsteidzoši un neizskaidrojami, bet arī tas ir neapstrīdams fakts. Lasītprasmi nākamais pāvests apguva jau vēlāk, bet universitātē vienkārši iegaumēja visu no galvas, klausoties profesorus un kursa biedrus disputu laikā. Viduslaikos tas bija reāli. Nekādu burvju triku…
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” no 04.12.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru