Aina Buiniča: “Vai nākamā reforma nebūs ar līdzīgu rezultātu?”

Pagastu pārvalžu vadītāju viedoklis par reģionālo reformu

Analizējot materiālus par Grāveru ciema vēsturi, tika noprasts, ka Latvijas teritorijā politiķiem vienmēr ir paticis niekoties ar reģionālajām reformām. Visbiežāk apvienojot vai atdalot kaimiņu teritorijas, vai arī mainot administratīvos pārvaldes centrus.

Teritoriālās reformas aktuālas bija gan Latvijas brīvvalsts laikā, gan padomju laikos. Tāpēc nav jābrīnās, ka mūsdienu politiķi niekojas ar tiem pašiem procesiem, ar ko niekojās viņu priekšteči.

Ja par piemēru ņemsim Grāveru ciemu, tad vēstures dati norāda, ka laika gaitā tā teritoriālās robežas un administratīvie centra nosaukumi vairākkārt mainījušies. Ja ticēt internetvietnes Vikipēdija datiem, tad šīs teritorijas vēsture ir cieši saistīta ar Aulejas ciema vēsturi. Grāveru pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem daļu kādreizējā Aulejas pagasta, kas pastāvēja jau pirms kara (20. gs. 20. gados Aulejas pagasta teritorija ietilpa Izvaltas pagastā; 30. gados izveidojās Aulejas pagasts ar centru Grāveros). 1945. g. Aulejas pagastā izveidoja Apšenieku, Aulejas, Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru Somersetas ciemu. Turpmākajos gados ap Ostrovas ciemu (1964. g. pārdēvēts par Aulejas ciemu) veidojās tagadējais Aulejas pagasts, bet ap Aulejas ciemu – tagadējā Grāveru pagasta teritorija. 1964. g. Aulejas ciems pārdēvēts par Grāveru ciemu, 1968. gadā tam pievienota Vāveru ciema padome, bet daļa Grāveru ciema teritorijas iekļauta Šķeltovas ciemā. 1990. g. Grāveru ciema robežās nodibināts Grāveru pagasts. Kopš 2009. gada pagasts kā administratīvā teritorija iekļauta Aglonas novadā. Elizabete Viļuma-Gražule Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 85 (06.11.2015.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.