Cilvēka dzīves jēgas pamatā ir nepārtraukta kustība. Un tā darba turpināšana, kas ir atstāts mantojumā. Mūsu senči vairākus gadsimtus mācījās strādāt zemes darbus, pārvēršot pakalnus un purvus par pļavām, ganībām un tīrumiem.
Lai gan zemnieku darbs reizēm ir vienkārši novārdzinošs, laukos vienmēr vārpoja labība, bet kūtīs mauroja brūnaļas. Lauku iedzīvotājiem nācās piedzīvot gan bēdas, gan priekus, bet galu galā veselais saprāts guva virsroku. Visstiprākie turpina sentēvu iesākto, pārvēršot personīgo zemi par ziedošu dārzu un leknām druvām.
Tagad lauksaimnieka darbs Latgalē ir ieguvis jaunu jēgu, kad zemniekiem un lopkopjiem palīdz mūsdienu tehnoloģijas. Smags darbs laukos ir tikai puse no lauksaimnieku sarežģītās dzīves, jo ļoti svarīgs ir stabils labības, piena un gaļas noieta tirgus, kas mūsdienās sagādā vislielākās problēmas.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 86 (10.11.2015.).
0 komentāru