Kā tas bija
Cilvēks neizvēlas laiku, kurā dzīvot. Un es gribu dalīties atmiņās par saviem skolas laikiem.
Kalniešu skolā es nokļuvu pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, uz turieni mani pārvilināja skolotājs K. Blaževičs, kurš pavizināja mani ar savu automobili “Pobeda”. Savu bērnību atceros ļoti labi. Līdz skolai bija jāiet 5 kilometri, tāpēc no vēla rudens un līdz pavasara sākumam es dzīvoju skolas internātā. Ciema padomes priekšsēdētāja Anna Spalve 1964. gada 27. februāra avīzes “Komunisma Ausma” rakstā “Atjēdzieties!” aprakstīja mūsu ģimenes dzīvi tajā laika posmā. Avīze bija pieejama vispārējai aplūkošanai mūsu skolā, un man, pusaudzim, bija ļoti sāpīgi skatīties uz to, jo tajā tika kritizēta mūsu lielās ģimenes dzīve, kā arī minēti fakti par mana tēva Kazimira it ka necienīgo uzvedību. Nočiepu avīzi un saglabāju to, un tagad, nemaz nedomājot par aizvainojumu, gribu pastāstīt par tā laika priekiem un grūtībām. Bet tā pilnā valsts apgādība, kas atbilstoši rakstītajam avīzē, mums, bērniem, īstenībā bija aiz matiem pievilkts fakts.
…Agri no rīta mūsu internātā ienāca pavāre Taisa Kirilova un sāka vārīt ūdeni, ko mēs vakarā atnesām no skolas akas. Ņemt vārīto ūdeni mēs varējām jau pēc astoņiem rītā. Ielicis tajā divus cukura gabaliņus un apēdis maizes gabalu ar margarīnu, ko nopirku par rubli, kuru tēvs deva visai nedēļai, es gāju uz pirmo stundu. Mācību priekšmetu bija daudz, uzdevumu arī, un pirms pusdienām man jau izsalkuma dēļ sākās nelabums. Pusdienās, apēduši zupas šķīvi ar maizi skolas jaunajā ēdnīcā, mēs atkal gājām uz stundām. Tajos laikos mācīja prasmīgi un pienācīgi.
Josifs Blaževičs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 84 (03.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru