Karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa atklāšanas brīdī Aglonā neizpratnes plīvurs netika atsegts

Bieži dzirdēts, ka vecākiem, izvēloties savu pēcnācēju vārdus, būtu jāzina šo personvārdu nozīme, jo katrā vārdā ir paslēpta šī vārda enerģētika, kas spēj ietekmēt cilvēka likteni. Spilgts piemērs šim apgalvojumam ir lietuviešu izcelsmes personvārds Mindaugs, kā vārdā tika nosaukts Lietuvas karalis.
Personvārds Mindaugs cēlies no divu vārdu salikuma. Vārda otrā daļa “daugs” neapšaubāmi latviski tulkojama kā “daudz”, bet pirmā daļa nozīmējusi vai nu “miņa” (lietuviešu menąs) vai “pieminēšana” (lietuviešu minimas), tātad Mindauga vārds latviski varētu būt nozīmējis “atminīgais” vai “daudz minētais” (t.i., Mindaudzis).
Tik tiešām, baltu vienīgais kronētais karalis Mindaugs minēts daudzās hronikās, leģendās un nostāstos vairāk nekā pirms 800 gadiem, un ar tikpat lielu pieminēšanas dau- dzumu tiek pieminēts arī 21. gadsimtā. Karaļa Mindauga pieminēšanas nokrāsa abos laikos bijusi ar divējādu raksturu.

Pirms 800 gadiem Lietuvas teritorijā tas tika apbrīnots kā cilšu apvienotājs un vienas valsts veidotājs, tajā pat laikā Latvijas teritorijā kā uzbrucējs un postītājs, taču šodien, pēc vairākiem gadsimtiem, viņš tiek pieminēts kā baltu vienotības simbols un nezin’ kādēļ kā katoļticības vienotības simbols, kurš savu atrašanās vietu atradis Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, Starptautiskas nozīmes svētvietā, ņemot vērā to, ka no katoļticības karalis Mindaugs atteicās.
20. septembrī Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tika atklāts piemineklis Mindaugam un Martai.
Pieminekļa atklāšana sākās ar svinīgu dievkalpojumu Aglonas bazilikā. Svēto Misi celebrēja Apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps V.E. Pedro Lopess Kintana, Latvijas un Lietuvas bīskapi. Pēc svētās mises dalībnieki devās pie pieminekļa, lai, uzklausot Latvijas un Lietuvas kultūras ministru svinīgās uzrunas, atsegtu pieminekli no baltā audekla. Taču to atsedzot, neizgaisa neizpratnes plīvurs, kas ap šī pieminekļa tapšanu un abiem vēsturiskajiem varoņiem vijās.


Elizabete Viļuma
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 74 (29.09.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.