Suocūt rokstu cykla “Pa seņču pādim: montuojums i tradicejis Kruoslovys nūvodā” izdūšonu, pyrmuo pīturys vīta ir Auleja. Itūreiz pīsavērssim Kazimira Buinicka 1852. godā saraksteitajam kulturviesturyskajam romanam “Priestera Jordāna atmiņas” i tymā pīmynātajam Aulejis Rūzis stuostam.
Bet vysupyrma drupeit par gruomotys autoru Kazimiru Buinicki, kurs, jamūt vārā juo davumu literaturā i sabīdryskajā darbeibā, ir napeļneitai aizmiersts i Kruoslovys nūvodā, i Latgolā.
Kazimirs Buinickis beja rakstnīks, publicists, viesturnīks i sabīdryskais darbinīks, vīns nu spūdruokūs 19. godu symta Latgolys kulturys darbinīku. Dzims 1788. goda 30. novembrī (dažūs olūtūs teik pīmynāts ari septembris) Škeļtovys muižā pūļu muižinīku saimē. Piec tāva nuovis jis tyka par Dagdys muižys saiminīku, i taišni Dagda beja juo dzeivis i rodūšuos darbeibys centrys.
Kazimirs Buinickis (1788-1878) – rakstnīks, publicists, viesturnīks i sabīdryskais darbinīks, vīns nu spūdruokūs 19. godu symta Latgolys kulturys darbinīku
Izgleiteibu Buinickis dabuojs Kruoslovys misionaru školā i Daugovpiļs jezuitu školā, tok lelu daļu zynuošonu īgivs pošvuiceibys ceļā. Jis breivi puorvaļdeja vairuokys volūdys – latvīšu, pūļu, vuocu, krīvu, fraņču, angļu i latiņu volūdu.
Kazimirs Buinickis beja vīns nu progresivuokūs sova laika dūmuotuoju Latgolā. Jis aktivi īsastuoja par dzymtbyušonys atceļšonu i zemnīku stuovūkļa uzlobuošonu, teikūt par vīnu nu Latgolys zemnīku breivlaišsonys dokumenta golvonūs autoru. Jis dorbuojuos ari izgleiteibys jūmā – beja Rēzeknis apriņka školu puorraudzeituojs i devs sovu īguļdejumu tautys izgleiteibys atteisteibā.
Juo dorbā eipaša vīta tyka pīškierta Latgolys viesturis i kulturys izpietei. Buinickis vuoce materialus par nūvoda etnografeju, arheologeju, viesturi i tradicejom. Nu 1842. leidz 1849. godam izdeve, redigēja i finansēja almanahu “Rubon” – pyrmū periodiskū izdavumu Latgolā. Juo nūzeimeiguokī dorbi ir publicistiskais dorbs “Klejojumi pa maziem ceļiem”, kai ari kulturviesturyskais romans “Priestera Jordāna atmiņas”.
Myuža beiguos, 1863. goda namīru laikā, tyka nūdadzynuota Dagdys muiža, leidz ar tū ari biblioteka, arhivs i daudzi juo rūkroksti. Piec tam Buinickis puorsacēle iz Luknu Rēzeknis apriņkī, kur nūdzeivuoja leidz myuža beigom – 1878. godam. Kazimirs Buinickis ir pamets nūzeimeigu īguļdejumu Latgolys kulturys i viesturis izpietē.
Kazimira Buinicka kulturviesturyskais romans “Priestera Jordāna atmiņas” Rišarda Labanovska tulkuojumā izguoja 2003. godā, bet 2018. godā Aulejis pogosta puorvaļde ar Kruoslovys nūvoda dūmis atbolstu gruomotu izdeve nu jauna. Aulejis tautys nomā nūtyka gruomotys attaiseišonys pasuokums, kura laikā stuostu par Aulejis Rūzi pyrmū reizi dzierdēja plašuoka publika.
Romanā Kazimirs Buinickis attāloj 17. godu symta viesturyskūs nūtykumus i kasdīnys ainys Latgolā (Inflantejā), ari paruodūt Aulejis muižkunga dāla Jordana dzeivis gaitys i juo mīlesteibys stuostu pret nabadzeigū zemnīku meitini Rūzi, kura vystik izaruodeja par pūļu muižkunga meitu, kuru kaida čyguonīte nūzoga vēļ mozu, atsarībdama par sova dāla pakuoršonu, i atdeve zemnīka Ūzuleņa saimei.
Kab nūskaidruotu, kas romanā ir eistyns i kas varātu byut Buinicka izdūmuotais, autore iz sarunu aicynuoja Aulejis pogosta puorvaļdnīku Aivaru Umbraško, kurs na tik zyna pogosta viesturi, bet, byudams medinīks, labi puorzynoj vītejū apleicīni.
Kai pastreipoj Aivars Umbraško, romanā raksteituo tycameibu aplīcynoj ari Kazimira Buinicka prīškvuords, kurā jis roksta, ka jezuitu klūstera bibliotekā ir atrads rūkrokstu, kurā vīns nu ordiņa lūceklim, sevi saucūt par Jordanu, apraksteja sovys atminis i dzeivis gaitys. Aivars Umbraško pamatuoja sovu puorlīceibu, ka Buinickis romanam izmontuoja Jordana atminis, sokūt: “Es nadūmoju, ka Buinickis, byudams aktivs i aizjimts ar sovu dorbu, brauktu iz Auleju meklēt konkretys vītys, kas ir pīmynātys romanā.”
Jā, romanā pīmynātuos vītys vēļ šudiņ atrūnamys Aulejis pogosta teritorejā, Anču cīmā, i vysim zynomys, pīmāram, Vikišķu pūrs, Apeņduorzs, Līpsola, Bišu kolns i cytys. Aivars Umbraško nūruodeja, ka tagadejuo Anču cīma teritoreja varēja byut romanā pīmynātuos Aulejis muižys eipašums, slāgta teritoreja, partū ka, saleidzynojūt ar cytu pogosta cīmu viesturi, Anču cīma suokums ir datāts tikai ar 19. godu symta beigom i 20. godu symta suokumu.
Īspiejamuo Aulejis muižys atsarasšonys vīta – apleicīne aiz bejušuos posta ākys
Pīmynūt Aulejis muižu, Aivars Umbraško pastreipuoja, ka nūstuosti par piļskolnim, Aulejis bazneicys ceļtnīceibu, pazemis ejom i apbedejumim zam bazneicys teik stuosteiti nu paaudzis paaudzē, tok stuosta par Aulejis muižu nav. Kai īspiejamū tuos atsarasšonys vītu Aivars Umbraško pīminēja apleicīni aiz bejušuos posta ākys, kur iudiņa voda byuviešonys laikā tyka atkluoti precizai salykti pamateigi akmiņa pamati, kas nūruodeja, ka tī bejuse leluoka āka. Romanā pīmynāta ari Aulejis pusmuiža, kas atsaroda niulenejā Businešku cīmā, Aulejis bazneica i kopi tuos apleicīnē.
Aiz Auleja azara – Businešku cīms, kura apleicīnē atsaroda pusmuiža
Skots iz Aulejis bazneicu, viesturyskūs nūtykumu līcineicu
Tai kai romanā attāluota Latgola aba Inflanteja 17. godu symtā, kas ir pūļu-zvīdru kara laiks, lelu romana daļu aizjam karadarbeibys aproksts, kai ari paruodeitys daudzys konkretys viesturyskys personeibys, par pīmāru, muižkungi Gonsijevskis, Hilzens, Platers i citi. Lela viereiba teik dagrīzta ari parostūs cylvāku dzeivei i tradicejom, jezuitu i kristīteibys ītekmei, kai ari Latgolys dobys tāluošonai. Paraleli viesturyskajam sižetam romanā vynās Aulejis muižkunga dāla Jordana mīlesteibys stuosts pret nabadzeigū meitini Rūzi. Aulejis Rūze ir Turaidys Rūzis leidzineica, ari aptuvanī obeju dzeivis i nuovis laiki sakreit. Kai jau īprīšk pīmynāts, Aulejā ir daudz nūstuostu, kas teik montuoti nu paaudzis paaudzē, bet Aulejis Rūzis stuosts nav nūsastyprynuojs. Tys varātu byut skaidrojams ar tū, ka Aulejis ļauds vysod (ari myusu dīnuos) bejuši nūslāgti i attureigi pret svešū, bet Aulejas Rūze beja pūļu muižkunga meita, deļtuo – sveša. Ar tū varātu ari izskaidruot, parkū navā ziņu par Aulejis muižu.
Nu tuo laika, kod romans tyka atkuortuoti izdūts, ik pa laikam runoj par vajadzeibu atdzeivynuot i popularizēt Aulejis Rūzis stuostu. 2023. godā žurnaliste Egita Terēze Jonāne laikrokstā “Vietējā Latgales Avīze” publicēja rokstu ar nūsaukumu “Aulejas Roze – Latgales māsa Turaidas Rozei”, kab pīvārstu viereibu itai temai. 2023. goda vosorā projekta “Iedzīvotāji rada savu vidi” laikā pi Aulejis azara tyka īstateiti rūžu stuodi, grybūt koč taidā veidā drupeiti pagūdynuot Aulejis Rūzi, kai ari bibliotekā tyka reikuots rodūšūs dorbu konkurss ar mierki vizualizēt Aulejis Rūzi, partū ka Buinicka gruomotā ir cīši smolkai apraksteits Rūzis izskots i apgierbs. Bet Aulejis Rūzis stuosts naīsadzeivoj i naīdvasmoj vītejūs, tys nateik pīzeits par sovu i vys vēļ nateik pījimts. Roksta autore pyrma vairuoku godu Facebook Aulejis lopā veice aptauju – interesi par itū legendu izruodeja tī, kam ar Auleju nav nikaida sakara. Sacynuojums – tys byutu lobs materials turysma atteisteibai i turystu pīsaisteišonai, ka tik kaids uzajimtu itū dorbu, kas ir na viņ laikītiļpeigs, bet ari finansiali duorgs.
Vīneiguos līceibys par Aulejis Rūzi, kurys īspiejams pajimt rūkuos – gruomota i konkursa dorbi ar Rūzis portretu
Nūslāgumā autore grybātu izsaceit ari sovys dūmys par tū, cik daudz patīseibys i cik izdūmuojumu ir romanā “Priestera Jordāna atmiņas”. Romanā pīmynātī viesturyskī nūtykumi, personeibys, vītys, sadzeivis ainovu aproksti, prūtams, atbylst patīseibai. Bet Jordana i Rūzis mīlesteibys stuosts nūteikti ir autora izdūmuots, īspiejams, bolstūtīs kaidā leidzeigā legendā, partū ka bārna zagšona i nalaimeiga, tragiska mīlesteiba 18. godu symtā i 19. godu symta suokumā beja popularys temys Eiropys literaturā i tyka izmontuotys sižetu radeišonā. Ari par klūstera ākā atrostū rūkrokstu autore šaubuos, deļtuo, ka jau 17. godu symta suokumā, bet seviški 18. godu symta ūtrajā pusē i 19. godu symta suokumā literaturā plaši tyka izmontuots “atrostuo rūkroksta” pajiemīņs, kas nabeja mieginuojums maldynuot skaiteituoju, bet veids, kai radeit tycameibys sajiutu.
Aulejis Rūzis stuosts vēļ palīk naatkluots – legenda ci patīseiba? I ci tys vyspuor juoatkluoj? Varbyut lobuok tū pataiseit taidu, kurs paaudzem iz prīšku tiks stuosteits ar lapnumu – mums ir sova Aulejis Rūze!
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pa seņču pādim: montuojums i tradicejis Kruoslovys nūvodā” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru