19. maija rīts Krāslavas novada skolās sākās pavisam ierasti. Skolēni steidzās uz stundām, devīto klašu audzēkņi kārtoja centralizēto latviešu valodas eksāmenu, pedagogi vadīja nodarbības, bet vecāki nodarbojās ar ikdienas lietām. Taču jau ap pusdienlaiku ierasto skolas ritmu pārtrauca ziņojums par gaisa apdraudējumu, kas vienlaikus tika nosūtīts uz pedagogu un izglītības iestāžu darbinieku mobilajiem tālruņiem.
Dažu minūšu laikā skolām nācās rīkoties saskaņā ar civilās drošības algoritmiem. Mācību process tika apturēts, bērnus sāka steidzami pārvietot uz telpām, kas atbilst “divu sienu” principam, bet devīto klašu eksāmenu nācās pārtraukt. Daudziem skolēniem šī diena kļuva par pirmo reālo ārkārtas situācijas pieredzi, bet skolu administrācijām – par nopietnu gatavības pārbaudi krīzes apstākļiem.
Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne pastāstīja, ka brīdinājumu par gaisa apdraudējumu saņēma visi darbinieki, kuriem bija mobilie telefoni. Tā kā stundu un eksāmenu laikā bērniem telefoni nav pieejami, tieši skolotāji kļuva par galvenajiem informācijas nodošanas un turpmākās rīcības starpniekiem.
Visgrūtākā situācija izveidojās devīto klašu skolēniem, kuri kārtoja centralizēto eksāmenu latviešu valodā. Pirmā darba daļa bija jau pabeigta, taču pārtraukuma laikā tika saņemts brīdinājums par apdraudējumu. Eksāmenu nācās pārtraukt. Otro daļu skolēni varēs rakstīt tikai 9. jūnijā – papildu termiņā.
Pašiem pusaudžiem tas radīja papildu stresu. Pēc vairākām gatavošanās nedēļām skolēni cerēja eksāmenu pabeigt vienā dienā, taču tā vietā nonāca trauksmes un nenoteiktības situācijā.
Līdzīga situācija bija arī Ezernieku pamatskolā, kur direktora pienākumus uz laiku pilda Broņislava Andžāne. Tur pirmā eksāmena daļa arī jau bija pabeigta un darbi aizzīmogoti, kad tika saņemts ziņojums par gaisa trauksmi. Eksāmenu nācās pārtraukt saskaņā ar noteikto rīcības algoritmu.
Pēc Broņislavas Andžānes teiktā, skolā cerēja, ka trauksme drīz tiks atcelta un eksāmenu izdosies turpināt, taču tas nenotika. Skolēni palika ēkā – gaiteņos un drošajās zonās starp divām sienām. Parastās stundas tika atceltas, bet pedagogi centās nodarbināt bērnus un uzturēt mierīgu atmosfēru.
“Panikas nebija, taču bija jūtams satraukums un neziņa. Visvairāk pārdzīvoja bērni, kuri kārtoja eksāmenu,” viņa norādīja.
Papildu sarežģījumus radīja īslaicīgi elektrības un interneta traucējumi. Skolām nācās burtiski pa druskai vākt informāciju par notiekošo un gaidīt turpmākos norādījumus.
Pēc Lidijas Miglānes teiktā, tūlīt pēc brīdinājuma saņemšanas visas skolas rīkojās saskaņā ar iepriekš sagatavotajiem algoritmiem. Katrā izglītības iestādē jau iepriekš bija noteiktas telpas, kur iespējams ievērot “divu sienu” principu – atrasties pēc iespējas tālāk no logiem un ēkas ārējām sienām. Skolotājiem bija jānodrošina organizēta skolēnu pārvietošana un jāuzrauga, lai neviens patvaļīgi nepamestu skolu.
Tomēr tieši šī diena parādīja, ka pat ar saņemtajām instrukcijām reālā situācija vienmēr ir daudz sarežģītāka par teoriju.
“Lielākā daļa skolu tika galā labi, taču daudz kas ir atkarīgs no cilvēciskā faktora. Ir pieaugušie, kuri stresa situācijās sāk nervozēt. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no skolas vadības – cik savlaicīgi viss ir izrunāts un sagatavots,” – norādīja Izglītības pārvaldes vadītāja.
Viena no galvenajām problēmām bija vecāki, kuri masveidā sāka braukt pakaļ bērniem. Neskatoties uz ieteikumiem palikt ēkās līdz trauksmes atcelšanai, daudzi vecāki centās pēc iespējas ātrāk paņemt bērnu.
Dažās skolās pie ēkām radās saspringta situācija. Pēc izglītības sistēmas pārstāvju teiktā, atsevišķi vecāki uzvedās emocionāli, pieprasīja nekavējoties atlaist bērnus un tādējādi radīja papildu satraukumu pārējiem skolēniem.
“Kad vienus bērnus aizved, bet citi paliek skolā, viņiem rodas bīstamības un netaisnīguma sajūta. Daži bērni sāka pārdzīvot, kāpēc viņiem vecāki nav atbraukuši pakaļ,” pastāstīja viena no skolotājām.
Īpaši smagi notiekošo uztvēra mazi bērni. Pirmsskolas iestādēs audzinātājām nācās mierināt mazuļus, kuri atradās aptumšotās telpās bez logiem. Pusotra līdz divu gadu veciem bērniem šādi apstākļi šķita biedējoši: daudzi raudāja, sāka panikot un meklēja vecākus.
Dažos gadījumos tika pieņemts lēmums atļaut vecākiem atrasties kopā ar bērniem vai aizvest viņus mājās. Kā atzina Izglītības pārvaldes vadītāja, divām audzinātājām vienlaikus nomierināt piecpadsmit mazu bērnu grupu pat fiziski ir ļoti grūti.
Dagdas vidusskolas direktore Diāna Kiseļeva apliecināja, ka viņas skolā evakuācija notika ātri un organizēti. Skolēni jau iepriekš zināja, kur doties trauksmes gadījumā: katram stāvam bija noteiktas drošās zonas.
“Viss notika ļoti operatīvi. Bērni klausīja un ātri sapulcējās. Taču, bailes, protams, bija. Šīs telpas bez logiem un bez gaisa – pat pieaugušajiem ir grūti tur atrasties,” viņa pastāstīja.
Pēc viņas teiktā, skola saskārās arī ar citu nopietnu problēmu — patiešām drošu telpu trūkumu.
“Mēs saprotam, ka slēpjam bērnus vietās, kas tiek uzskatītas par drošākām, taču absolūtas drošības sajūtas nav. Skola ir paneļu ēka, un mēs paši tagad domājam, cik piemērotas šīs telpas ir šādām situācijām,” atzina direktore.
Viskritiskākais brīdis, pēc viņas teiktā, pienāca tad, kad vecāki sāka ierasties pēc bērniem. Ar skolas paziņošanas sistēmas palīdzību tika nosaukti to skolēnu uzvārdi, kurus veda mājās. Bērnus izveda ārā un nodeva vecākiem burtiski “no rokas rokā”.
“Godīgi sakot, tas bija haoss. Mēs sapratām vecākus, taču vienlaikus mums bija jāuzrauga, lai bērni paliktu drošībā,” norādīja direktore.
Rezultātā daļa skolēnu pameta skolu kopā ar vecākiem, bet pārējos vēlāk ar vecāku piekrišanu izvadāja pa mājām ar skolas transportu.
Līdz tam brīdim radās vēl viena sarežģīta situācija. Kad mācību diena faktiski jau bija beigusies un pienāca laiks, kad bērni parasti patstāvīgi dodas mājās, gaisa trauksme vēl nebija atcelta. Saskaņā ar spēkā esošajiem drošības algoritmiem skolēniem bija jāpaliek ēkā līdz oficiālam paziņojumam par apdraudējuma beigām.
Tikmēr vecāku čatos sākās aktīvas diskusijas par notiekošo. Daudzi pauda viedokli, ka šādiem brīdinājumiem drīzāk ir rekomendējošs raksturs, tādēļ vecāki nesaprata, kāpēc bērni nevar patstāvīgi pamest skolu un doties mājās bez pieaugušo pavadības.
Tomēr skolās uzsver: kamēr trauksme nav oficiāli atcelta, pilna atbildība par bērniem, kas atrodas ēkā, gulstas uz administrāciju un pedagogiem. Tieši tāpēc izglītības iestādēm bija pienākums ievērot apstiprināto rīcības algoritmu un neatlaist skolēnus bez saskaņošanas ar vecākiem.
Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā 1.– 6. klasēm Laura Upeniece pastāstīja, ka tūlīt pēc trauksmes signāla administrācija rīkojās saskaņā ar algoritmu, kas pedagogiem, vecākiem un skolēniem tika izsūtīts jau 15. maijā – pēc iepriekšējā trauksmes signāla.
Sākumā skolēnus sapulcināja gaiteņos un garderobēs, taču ātri kļuva skaidrs, ka šaurajās telpās bērniem trūkst gaisa. Pēc tam daļu klašu atstāja kabinetos – taču tālāk no logiem.
“Tagad mēs saprotam, ka daudzi momenti ir jāpārskata un jāpadara konkrētāki. Teorija ir viens, bet reālā situācija parāda nianses, kuras nav iespējams paredzēt iepriekš,” viņa norādīja.
Pēc viņas domām, skolām tāpat ir nepieciešama arī pašvaldības policijas vai citu dienestu palīdzība, kari varētu kontrolēt situāciju pie izglītības iestādēm, palīdzēt organizēt vecāku plūsmu un novērst haosu.
Neskatoties uz saspringumu, pedagogi uzsver: bērni lielākoties reaģēja mierīgāk nekā pieaugušie. Skolotāji centās atbalstīt skolēnus, runāja ar viņiem, skaidroja notiekošo un mēģināja saglabāt pārliecību pat tad, kad paši izjuta stresu.
Krāslavas vidusskolas “Varavīksne” direktore Marija Micķeviča un latviešu valodas skolotāja Irina Gončarova pastāstīja, ka pēc notikušā skolas jau sākušas pārskatīt savas iekšējās drošības instrukcijas.
Viena no galvenajām problēmām bija liela bērnu skaita izvietošana garderobēs un šauros gaiteņos. Dažās vietās vienkārši trūka gaisa un vietas.
“Panikas bērnu vidū gandrīz nebija – viņi zināja, kur jāiet. Taču mēs sapratām, ka jāmeklē citi izvietošanas varianti,” atzina skolas pārstāvji.
Atsevišķa tēma, kas pēc notikušā tika apspriesta īpaši emocionāli, bija dažu vecāku uzvedība. “Varavīksnes” pedagogi atzīst – tieši pieaugušo reakcija daudzos gadījumos kļuva par vissarežģītāko situācijas daļu. Pēc darbinieku teiktā, viņi negaidīja tik asu un emocionālu reakciju no atsevišķu vecāku puses. Trauksmes laikā pedagogiem nācās ne tikai mierināt bērnus un uzraudzīt drošības pasākumu ievērošanu, bet arī uzklausīt pārmetumus un pat nepatīkamus izteikumus. Vienlaikus izglītības iestāžu darbinieki uzsver: visi lēmumi tika pieņemti nevis pēc personīgas iniciatīvas, bet saskaņā ar apstiprinātajiem civilās drošības algoritmiem un atbildīgo dienestu rekomendācijām.
Pēc 19. maija notikumiem Krāslavas novada skolas plāno papildināt algoritmus ar atsevišķu sadaļu, kas veltīta vecāku rīcībai.
Paši pedagogi atzīst: šī diena kļuva par nopietnu emocionālu pārbaudījumu visiem – skolēniem, vecākiem un skolotājiem. Kopumā situāciju var nosaukt par “īstu mācību stundu”, secināja Irina Gončarova.
Un, lai arī trauksme beidzās pēc dažām stundām un iztika bez incidentiem, 19. maija notikumi skaidri parādīja: ir par ko padomāt un ko uzlabot. Neskatoties uz to, ka šādiem brīdinājumiem ir rekomendējošs raksturs un tie ir vērsti galvenokārt uz iespējamo risku novēršanu, pret tiem ir ļoti vēlams izturēties nopietni un atbildīgi. Vecākiem ir jāatceras, ka izglītības iestādes šajā brīdī pilnībā uzņemas pilnu atbildību par bērnu drošību, kuri atrodas skolas vai bērnudārza ēkā. Tāpēc administrācijai ir pienākums rīkoties stingri saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem civilās aizsardzības algoritmiem, pat ja atsevišķi lēmumi izraisa strīdus vai neizpratni no vecāku puses.
Jeļena AVSJUKEVUČA
Attēliem ir ilustratīvs raksturs.
Foto: Twitter/Sargs.lv un Ekrānuzņēmums no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas video
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru