Reaģējot uz Krimas pievienošanu, Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV piemērojuši dažādas sankcijas pret Krieviju. Pirms gada, augustā, Krievija izsludinājusi embargo ES pārtikai un lauksaimniecības produkcijai. Gadam paejot, situācija nav uzlabojusies, bet Latvija ir kļuvusi par vienu no visvairāk cietušajām valstīm.
Krievijas sankcijas lielākoties attiecās uz liellopu gaļu, cūkgaļu, dārzeņiem, augļiem, mājputniem, zivīm, piena produktiem un sieriem. Abas puses cieš zaudējumus abpusējā tirdzniecības attiecību ierobežojuma dēļ, un šie zaudējumi ir milzīgi. Austrijas Ekonomisko pētījumu institūts lēš, ka ES dalībvalstu Krievijas eksporta apstāšanās maksājusi Eiropas Savienībai 100 miljardus ASV dolāru. Pēc visa spriežot, zaudējumi tikai palielināsies: pašlaik ir viens no “sankciju kara” karstākajiem brīžiem, un politiķi negrasās šo karu izbeigt.
Brisele ir paziņojusi, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz nākamā gada janvārim. Aizliegumi un ierobežojumi skar gan fiziskas, gan juridiskas personas. “Melnajā sarakstā”, kurā iekļautas personas, kam aizliegts iebraukt ES teritorijā, ir Krievijas politiķi, valsts amatpersonas un biznesmeņi, sankcijas skārušas arī vairākas Krievijas kompānijas un bankas – tām ierobežo piekļuvi pie kontiem Eiropas kredītiestādēs, aizdevumu pakalpojumiem, iepirkumiem, dažu tehnoloģiju izmantošanu.
Savukārt Maskava apgalvo, ka sankcijas jāaptur tam, kurš ir tās uzsācis, un pagaidām atstājusi spēkā gan savu nevēlamo personu sarakstu, gan pārtikas embargo, t.i., aizliegumu vai ierobežojumu, kas attiecas uz atsevišķu lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un pārtikas produktu veidu ievešanu Krievijas teritorijā no valstīm, kas ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskajām vai fiziskajām personām vai pievienojās šo sankciju ieviešanai.
Darja Ždanova
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 63 (21.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru