Pontifikālā diplomātija – tā ir īsta misija vārda visīstākajā nozīmē

To kādā intervijā ir teicis priesteris Antons Prikulis no Rēzeknes, kurš 2013. gada 17. maijā Pontifikālajā Laterāna universitātē Romā aizstāvēja doktora disertāciju Baznīcas kanoniskajās tiesībās, saņemot augstāko novērtējumu Summa cum laude. Paralēli doktorantūras studijām viņš turpat Romā mācījās arī Pontifikālajā Ekleziālajā akadēmijā, kur tiek sagatavoti nākamie Svētā Krēsla diplomāti. Tā paša gada augustā viņš devās uz “frontes līniju” – uz Ruandu Āfrikā, lai tur strādātu nunciatūrā kā atašejs, nuncija palīgs it visā, kas tiek uzticēts. Sava atvaļinājuma laikā, viesojoties pie ģimenes Latvijā, priesteris Antons Prikulis piedalījās sv. mocekļa Donata svinībās Krāslavā un atbildēja uz dažiem “Ezerzemes” jautājumiem.

– Jau divus gadus Jūsu kalpošanas vieta ir Āfrika…

– 2013. gada 1. jūlijā tiku nozīmēts misijā uz Ruandu, tā ka pagājuši jau divi gadi. Tagad esmu apustuliskās nunciatūras sekretārs. Strādāju kopā ar apustulisko nunciju, viņa vadībā. Mēs esam divi, kas nozīmēti pontifikālās diplomātijas darbam no Romas. Bet ir arī vietējie priesteri – misionāri, kuri mums palīdz tajos darbos, kas mums jāpaveic kopā ar vietējām Baznīcām, t.i., aizstāvēt katoļticīgo tiesības, iestāties par mieru un saticību visu sabiedrisko grupu vidū.

– Vai Ruandā ir daudz kristiešu?
– Ruanda ir kristīga zeme. Tur no visiem iedzīvotājiem vairāk nekā 90 % ir kristieši, no tiem ap 50 % – katoļi, pārējie – anglikāņi un protestanti. Tikai 7 % ir musulmaņi un citticībnieki. Musulmaņi ir miermīlīga tauta, ar kristiešiem uztur labas attiecības.

– Kādā valodā sazināties?
– Tāpat kā Latvijā ir latviešu valoda, Ruandā arī ir vietējā valoda, kinjaruandu valoda, kas tulkojumā nozīmē ruandiešu valoda. Mums nunciantūrā saziņas valoda ir franču. Valsts kādreiz bija Beļģijas kolonija, arī skolās mācīja franču valodu. Tā ka tie, kuri ir apmeklējuši skolas, zina franču valodu, piemēram, vietējie bīskapi, priesteri. Mēs saziņā ar viņiem lietojam franču valodu.


Genovefa Kalviša
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 54 (21.07.2015.).


Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.