Krievzemē cara meitu liktenis līdz pat XVIII gadsimtam bija neapskaužams. Iziet pie vīra viņas nevarēja, jo nebija līdzvērtīgu pretendentu. Apprecēties ar ārzemju princi arī nebija iespējams, jo to vidū praktiski nebija pareizticīgo. Tāpēc viņas pavadīja savu bērnību un jaunību cara pilī, speciāli ierīkotajās telpās. Viņām bija tiesības satikties tikai ar tuvākajiem radiniekiem, bieži viņas brauca lūgties uz dažādiem klosteriem, bet brieduma gados palika šajos klosteros līdz mūža galam, kad tika iesvētītas shimā.
Viena no pirmajām carevnām, kas vēlējās mainīt veco kārtību, bija cara Alekseja I Romanova vecākā meita Sofija, Pētera I māsa.
Sofija dzimusi 1657. gadā, viņas māte bija cara Alekseja Klusā pirmā sieva Marija Miloslavska. Carevna auga tādos apstākļos, kādos parasti tika audzinātas cara meitas. Kaut gan īstenībā bija atšķirības, kas bija saistītas ar to, ka Sofijas skolotājs bija pats Simeons Polockis – izcili erudīts un izglītots cilvēks. Carevna izrādījusi lielu zinātkāri, un viņas apmācības programma tika pastāvīgi paplašināta. Līdz ar to 20 gadu vecumā carevna brīvi runāja vairākās valodās, sacerēja garīga satura dzeju, brīnišķīgi orientējās ne tikai Krievzemes, bet arī Eiropas vēsturē. Sofija bija ļoti centīga audzēkne, viņas teicamās spējas ievēroja ne tikai skolotājs, viņa atstāja lielu iespaidu arī uz ārzemniekiem… Bet tas bija vēlāk. Taču, neskatoties uz viņas izcilajām spējām, cara meitai bija paredzēta klostera celle.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 52 (14.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru