Ir iemesls!
Baltijas valstu galvaspilsētu vidū Helsinki ir visjaunākā pilsēta. Atšķirībā no citām pilsētām, kuru dibināšanas datumi ir visai nosacīti un balstās uz pirmajiem to minējumiem hronikās, kas bieži vien ir apšaubāmas, ar Helsinkiem viss bija citādi: Zviedrijas karaļa Gustava Vāsa rīkojums datēts ar 1550. gada 12. jūniju. Balstoties uz šo rīkojumu, vairākiem Somijas dienvidu apmetņu tirgotājiem bija jāpārceļas uz jaunu dzīvesvietu – Helsingforsu. Nosaukums radies no diviem vārdiem: Helsinki – zemju nosaukums, un Fors – ūdenskritums. Zviedru tirgoņi bija disciplinēti un sāka kravāt mantas. Jaunajai pilsētai bija jārada konkurence Rēvelei, kas atradās Somu līcī, reģionālās tirdzniecības līderei. Tas Zviedriju neapmierināja.
Uzrakstīt līgumu ir viegli, taču mainīt tirdzniecības ceļus nepavisam. Visapkārt Helsingforsai bija neizbrienami purvi, mājas tur būvēt bija ļoti sarežģīti. Lai kuģis tiktu līdz “konkurentei” Rēvelei, tam bija jālavierē pa neskaitāmām caurtekām, no kurām daudzas bija pārāk šauras un seklas. Visi šie jūras braucieni karaliskas idejas labā piedzīvoja pilnīgu neveiksmi. Helsingforsa palika par mazu ciematiņu, tai nebija ne mazākās attīstības perspektīvas…
Ciemata bēdīgajam stāvoklim uzmanību pievērsa Somijas gubernators Pērs Brage. Pēc deviņdesmit gadiem kopš Helsingforsas dibināšanas pilsētas joprojām nebija. Mazais miests ar pieciem simtiem iedzīvotāju knapi eksistēja. Izpētot visas problēmas, gubernators pavēlēja izpētīt apkārtni un Helsingforsai atrast citu vietu. Izrādījās, ka 5 km attālumā no pilsētiņas ir lielisks līcis, turklāt vieta bija daudz sausāka. Pēc ziņu nodošanas karalim, tika izdota jauna pavēle – pārcelt Helsingforsu uz jauno vietu. Noplukušā ciema iedzīvotāji paburkšķēja un sāka kravāt mantas. Pilsēta pārcēlās.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 44 (12.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru