Medusmēnesis ir cilvēka laimes virsotne, bet reizēm ar medu ir saistīta visa dzīve… Vai tas ir iespējams?.. Visiem ir zināms, ka ne jau vieta rotā cilvēku, bet ko lai dara, ja mans draugs izvēlējies par savu dzīvesvietu Lielo Muļķu ciemu.
Grūti noticēt, taču drīz būs pagājuši jau četrdesmit gadi, kopš mēs ar Pjotru draudzējāmies. Atceros, kā ciemojos viņa jaunajā dzīvoklī Tartakā. Ar kādu lepnumu viņš rādīja man ģimenes dārgumu – Alfrēda Brēma piecsējumu izdevumu „Dzīvnieku valsts”, kas tika izdots Sanktpēterburgā 1909. gadā. Par šo reto grāmatu, ko viņš iegādājās bukinistu veikalā, mednieks un zvēraudzētājs atdeva veselu mēneša darba algu. Bet tālskati Pjotrs izmantoja fotošautenes izgatavošanai, un viņa unikālās fotogrāfijas, kurās bija redzami dažādi zvēri un putni, astoņdesmitajos gados tika publicētas arī rajona avīzē. Tā mēs sadraudzējāmies.
Babinu ģimene ir ideāls integrācijas piemērs. Latgales vecticībnieks un latviete no Limbažiem izveidoja noturīgas ģimenes saites. Liktenis saveda viņus Krāslavā, kur mākslinieks, kurš apguva šīs prasmes pašmācības ceļa, harmoniski iekļāvās vietējo gleznotāju saimē. Viņš sāka gleznot ainavas, klusās dabas, bet tagad sašaurināja specializāciju līdz vietējo mežu iemītniekiem. Tad Pjotrs uzbūvēja viensētu dabas parkā „Daugavas loki”. Žēl, ka mūsdienās izmirst apkārtējie lauki, toties putni un zvēri dzīvo brīvāk. Var paņemt audeklu, otu un gleznot brīvā dabā. Pateicoties Pjotram, ciemu ar amizanto nosaukumu, kur muļķi nekad nav dzīvojuši, pašlaik bieži apmeklē tūristi, Babinu dziednieciskā medus cienītāji un arī tie, kam tāpat kā medniekam-jubilāram patīk gleznot skaistas ainavas un dzīvniekus.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 39 (26.05.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru