Māci mani vecmāmiņ,
Visādam darbiņam;
Izmācīji darbiņam,
Māci gudru padomiņu.
Savu stāstu gribu sākt ar šo tautasdziesmu. Šī tautasdziesma atspoguļo to, par ko gribētu Jums stāstīt. Es vēlos stāstīt par savu vecvecmammu, par cilvēku, kura man ir iemācījusi mīlēt dabu, darbu un cilvēkus. Viņa vienmēr saka: “ Esi laipna, laba, izpalīdzīga pret cilvēkiem, tad cilvēki būs tādi paši pret tevi.”
Manu vecvecmammu sauc Staņislava Ļaksa. Viņa ir dzimusi ļoti nozīmīgā dienā. 1926.gada 11.novembrī Kombuļu pagasta Virvaļišķu sādžā. Tieši Lāčplēša dienā. Es vienmēr viņu salīdzinu ar Lāčplēsi, jo viņa ir ļoti stipra. Viņa ir augusi ļoti stingrā, bet mīlošā ģimenē. Ģimenē bija 8 bērni un mana vecvecmamma bija otrā vecākā. No agras bērnības viņa bija pieradināta pie darba un atbildības, uzdoto darbu bija jāpaveic līdz galam. Skolas gaitas sāka kopā ar savu vecāko brāli. Mācības īpaši neveicās, jo bija ļoti maziņa, bet neatlaidīgi sēdēdama pie sveces uz krāsns lika burtiņu pie burtiņa un veidoja vārdiņus. Vecākiem nebija laika palīdzēt, jo bija jārūpējas par pārējiem bērniem. Viņa mācījās Sauleskalna skolā. Vecvecmamma mācījās tikai 4 gadus, bija iemācījusies lasīt, rakstīt, un vecāki bija spiesti laist viņu ganos.
Jau no 9 gadu vecuma viņa uzsāka savas ganu gaitas. Viņa izbaudīja, ko nozīmē gulēt uz cisu matrača uz grīdas, ko nozīmē celties 5 no rīta un ganīt līdz vēlam vakaram. Viņa nekad nevienam nesūdzējās, jo viņai bija jānopelna milti, lai varētu pabarot savus brāļus un māsas. Bet par savām ganu dienām viņa stāsta ar aizrautību. Ganot viņa lasīja ogas, puķes, pina vainagus, taisīja svilpes un lūkojās, kad beidzot vajadzēs dzīt lopus uz mājām.
Laura Mežiņa
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 36 (15.05.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru