Ik gadu 12 tūkstoši cilvēku nokļūst atskurbtuvēs. Taču tiesiskā statusa šiem iestādījumiem pagaidām nav. Vēlētos uzreiz teikt – man ir stingra pārliecība, ka dzeršana ir netikums, kas jāiznīdē un jāapkaro. Taču man ir arī tikpat stingra pārliecība, ka nevienu cilvēku nedrīkst pamest bezpalīdzīgā stāvoklī, lai arī viņš pats būtu pie tā vainīgs, pārmērīgi lietojot alkoholu.
Šī tēma nav patīkama, bet ir nepieciešams to apspriest. Jā, atskurbtuves savā ziņā ir „ātrā palīdzība” ekstrēmos gadījumos. Atskurbtuvē pavadīta nakts neatbrīvos cilvēku no dzeršanas un neatmodinās viņa sen aizmigušo sirdsapziņu. Taču tā varētu kļūt par pirmo soli tam, lai mēģinātu atrisināt kādu citu globālu problēmu – mazināt alkohola atkarības izplatīšanos un sasniegt galveno mērķi – ieviest veselīga dzīvesveida „ideoloģiju”, ja šo vārdu var atļauties izmantot šādā kontekstā. Mūsu valstij, kas patlaban piedzīvo ne jau to labāko periodu ekonomikā, kas „zaudēja” emigrācijā tūkstošiem darbaroku, ir svarīgs ikviens cilvēks – pat atkarīgs, slims vai varbūt vienkārši apjucis darba zaudējuma vai dzīves sadārdzināšanās dēļ. Kaut gan variantu ir daudz – atskurbtuvē varētu strādāt psihologs, lai sniegtu attiecīgu palīdzību, vai narkologs, ja apspriešanas gaitā tiks atzīts, ka cilvēki ar smagu alkohola atkarību jāārstē piespiedu kārtā.
Zenta Tretjaka
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 28 (14.04.2015.).
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! www.ezerzeme.lv
0 komentāru