Teatrālā Krāslava Mūsu uzmanīgākie lasītāji, protams, jau ievēroja, ka pēdējā laikā „Ezerzemes” kolektīvā ir ienākuši jauni darbinieki, un avīzes raksti kļuvuši daudz interesantāki un saturīgāki. Ilgi gaidītās pārmaiņas ir saistītas ar šīm perspektīvajām žurnālistēm, mūsu kolēģēm – Marinu Nipāni, Ingu Pudniku, Elizabeti Viļumu, Natāliju Zdanovsku un Ievu Maļinovsku. Skatos uz viņām ar cerību un kārtējo reizi pārliecinos: žurnālistika – tā nav profesija, bet dzīvesveids. Pašaizliedzīga kalpošana cilvēkiem, mūsu gadījumā – lasītājiem, nav iedomājama bez radošas attieksmes pret dzīvi.
Pozitīviem notikumiem bagātais teatrālais pavasaris Krāslavā mudina pastāstīt par divām aktrisēm, ar kurām mani savedis kopā liktenis.
Ingas laimīgais skaitlis
Teikšu godīgi: varu aizmirst datumus, vārdus un pat pagājušās dienas notikumu vietas. Taču tas nekādā gadījumā neattiecas uz veiksmīgākajiem fotoattēliem, kas tika publicēti avīzēs un žurnālos pirms daudziem gadiem.
…Ingai bija aptuveni divpadsmit gadi, kad es pirmo reizi ieraudzīju šo „dzīvsudrabu” pļavu puķu vainadziņā gleznainā Sīvera ezera krastā, kur Skaistas pagasts rīkoja Sīvera svētkus. Kombuļu komandas rota – īsts atradums fotokorespondentam. Neliela fotosesija pie dabas krūts, un pēc pusgada izteiksmīgā fotogrāfija bija redzama uz kalendāra vāka. Kopš tā laika mēs bijām satikušies vairākkārt: Inga paspēja būt vienmēr un visur un ar to pievērsa sev uzmanību…
Krāslavas savaldzinātā Ieva
Tagad, cienījamie lasītāji, piedāvāju atcerēties pagājušā gada decembri. Preses abonēšanas kampaņas laikā man bieži uzdeva vienu jautājumu: „ Kas ir šī simpātiskā meitene avīzes pirmajā lappusē, kura aicina abonēt „Ezerzemi”?” Tā ir mūsu Ieva, kura ir atbildīga par katra numura maketēšanu un dizainu. Bez šaubām, šī gada pavasarī jūs pamanījāt gaumīgo avīzes noformējumu un Lieldienu simbolus. Tas liecina par māksliniecisko dvēseli un par to, ka Ieva veic savu darbu ar lielu mīlestību. Pirms gada viņa bikli pārkāpa redakcijas slieksni un nonāca kolektīvā, kur viņu ļoti gaidīja. Tagad Krāslava kļuvusi par viņas otro dzimteni.
Pilsēta Daugavas lokos ir vieta, kas ar saviem gleznainajiem stūrīšiem piesaista daudzus radošus cilvēkus, tā ieguvusi popularitāti arī starptautiskajā līmenī kā brīnišķīgs iedvesmas avots. Nokļūt Krāslavā ir viegli, taču ir ļoti grūti aizbraukt no šejienes. Labi atceros to nostalģiju, ko izjūtu ikreiz, kad man pašam ir jādodas prom no dzimtās pilsētas. Gandrīz pasakaini notikumi norisinājušies arī mūsu Ievas dzīvē: mīlestība no pirmā acu skatiena pret šo gleznaino vietu. „Kad pagāja dažas nedēļas pēc mūsu iepazīšanās, Oskars uzaicināja mani apskatīt Krāslavu, un es aiz ziņkārības neatteicos. Mēs sapņojām izrauties no trokšņainās Rīgas un izbaudīt provinciālo klusumu,” pastāstīja Ieva…
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 27 (10.04.2015.).
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! www.ezerzeme.lv
0 komentāru