Ar tādu moto 28. janvārī Krās- lavas valsts ģimnāzijā notika īpaša vēstures mācību stunda sakarā ar skolas vēstures muzeja nodošanu.
Muzeja vadītāja Janīna Gekiša, nododot bagātīgo skolas un novada vēstures klāstu, teica: “Viens no nozīmīgākajiem skolas pieturas punktiem ir skolas vēstures muzejs. Tas ir kā rāmis gleznai, kas ietver sevī paaudzes, mācību procesu, audzināšanas veidu un saturu, traģisko laiku, kāpumu un daudz ko citu, kas saistīts ar skolas tradīcijām.
Ģimnāzijas muzejs ir viens no 75 skolu muzejiem, kas apvienojušies Latvijas Skolu muzeju asociācijā. Kamēr nonācām līdz valsts skolu muzeja statusam 2014. gadā, apritējuši tieši 50 gadi. Tas bija tālajā 1964. gadā, kad pirmo reizi, vēl vecās skolas 2. stāvā, tika izlikti 3 stendi. Tie bija par Krāslavas vēstures notikumiem – 1905. gada revolūcija un pagrīdes darbība rajonā. Kaut gan uzslavu nedabūjām, bet tieši otrādi, turpināt vajadzēja – sākām veidot kaut ko līdzīgu mazam muzejam, jo pilsētā tolaik nebija nekāda muzeja. Tematika mums tika ieteikta. Direktors J. Voitiks sāka remontēt pils staļļus, pielāgojot ekspozīciju veidošanai. Saturs bija ieturēts par sociālisma uzvaru un darba panākumiem dažādās jomās.
1970. gadā rajona Izpildkomiteja atzina minēto ekspozīciju par atbilstošu un nolēma pie Krāslavas 1. vidusskolas atvērt rajona muzeju. Stendi bija par komjaunatni, pionieriem, pirmrindniekiem kolhozos. Sākām vākt etnogrāfiskos eksponātus: garnīcas, ratiņus, grābekļus u.c. Gājām pa laukiem, sevišķi daudz strādājām kolhoza “Taisnība” teritorijā: Pastaros, Kusiņos, jo tieši no turienes nāca novadpētnieki, kuri ragavās vilka uz skolu vecas lietas, ko mēs vēlāk nodevām pilsētas muzejam, kad tas sāka veidoties.
Laika gaitā mainījās telpas, ekspozīciju saturs, līdz beidzot saņēmām skolas vēstures muzeja statusu. Šāda statusa muzeju sākām veidot 1992. gadā, gatavojoties skolas 70 gadu jubilejai.”
Šo atskaites punktu skolotāja uzskata par savu “akadēmiju”. Tas bija laiks, kad cilvēki straumēm plūda uz skolu ar savām atmiņu kladēm, fotogrāfijām. Viņi palīdzēja atrasts adreses, iesaistījās krājumu pilnveidošanā. Patiešām, muzejs tapa par skolas vizītkarti.
90. gados skolotāja strādāja ar rajona novadpētniekiem, izveidoja skolotāju – novadpētnieku metodisko apvienību. Rezultātā 1996. gadā ar rajona Izglītības nodaļas atbalstu tika izdots izdevums “Krāslavas rajona skolu vēsture”. Daudzu no grāmatā minētajām skolām jau nav. Skolotāja par savu darbu novadpētniecībā saka: “Katram cilvēkam ir sava laimes formula, tikai jāatrod atslēga uz to. Esmu pateicīga liktenim, ka šo atslēgu esmu atradusi caur darbu. Esmu sevi pilnveidojusi, veicot pētniecisko darbu, kontaktējoties ar izciliem cilvēkiem, iepazīstot pirmskara audzēkņu likteņus.
S. Meldere
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 11 (10.02.2015.).
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru