Man patīk avīžnieku nemierīgā dzīve! Jau sen ievēroju, ka tieši vakaros un brīvdienās lasītājiem rodas vēlēšanās vērsties pie žurnālista ar kādu jautājumu. Viss ir skaidrs: šajā laikā cilvēki lasa presi. Tā notika arī pēc informatīvā izdevuma „Krāslavas Vēstis” decembra numura iznākšanas. Pazīstami un nepazīstami cilvēki uzdeva man vienu un to pašu jautājumu: kāpēc domes avīzē dažādu apsveikumu vidū neviena rindiņa netika veltīta mūsu Edmundam Gekišam? Tagad ir nepieciešams paskaidrojums tiem, kuri nav lietas kursā par mūsu pilsētas vēstures nozīmīgākajiem faktiem.
Šogad 18. novembrī pilsonis, kurš ir Krāslavas dzīvā leģenda, cilvēks, kurš atjaunojis latviešu biedrību Krāslavā un ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, svinēja apaļu dzīves jubileju. Viņu apsveica visa Latvija, „Ezerzemes” 14. novembra numurā šim nozīmīgajam notikumam bija veltīta vesela lappuse. Vēlāk es uzzināju, ka arī Latvijas ordeņa kavalieru brālība atsūtījusi slavenajam krāslavietim apsveikumu. Tikai Krāslavas novada dome diplomātiski noklusēja šo faktu. Iespējams, tā ir nejaušība, vienkārša aizmāršība…
Sašutušo cilvēku jautājumi turpinājās, bet mana nesenā raksta varonis Jānis asi jautāja: „Un ko tu, Aleksej, par to domā?”
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 97 (19.12.2014.).
0 komentāru