Avīzes raksti rodas dažādos apstākļos un veidos, un šis ir tas gadījums, kad interesants temats pats pieklauvēja pie mana dzīvokļa durvīm. Tas bija vasarā, kad uz sliekšņa parādījās Lilija Tama ar lielu baltu liliju pušķi: „Ziedi no manām puķu dobēm – no visas sirds. Paldies par jūsu fotoizstādi! Arī man šis gads bija veiksmīgs, atnāciet, kad būs brīvs laiks, paskatieties uz maniem jaunajiem darbiem!”
Muzeja ekspozīcijas „Rudens 2014” atklāšanas laikā es apsveicu Liliju ar piedalīšanos šajā prestižajā izstādē un atzinos, ka neesmu aizmirsis par aicinājumu atnākt ciemos. Kad ir vislabāk pastaigāties pa puķu karaļvalsti? Protams, gada visdrūmākajā periodā, gaidot ziemu. Es apciemoju mākslinieci viņas darbnīcā. Un kārtējo reizi pārliecinājos: nav nekā interesantāka par aizrautīga cilvēka stāstu. Jebkurš mākslinieks ir dzejnieks savā dvēselē, un es to izjutu, klausoties savu sarunas biedri.
Par gleznotājiem, kas dod priekšroku otai, audeklam un eļļas krāsām, esmu rakstījis ne reizi vien, bet akvareļa tehnika līdz šim laikam man bija noslēpums.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 95 (12.12.2014.).
0 komentāru