Apritējis gads kopš Zolitūdes traģēdijas, kad daļēji sabrūkot veikalam «Maxima», cieta un gāja bojā vairāki desmiti cilvēku. Šķiet, visiem mums bija jāgūst mācība, bet dzīve liecina, ka tā tas nav. Lūk, ko stāsta krāslaviete Jeļena, kura vienu dienu atnāca uz redakciju, lai atturētu ļaudis no bravūrības un vienaldzības. Mēs pierakstījām viņas sašutuma pilno statījumu, aicinām to izlasīt un padomāt, kāpēc dažus neizmāca pat liela traģēdija?
— Nesen ar savu sešgadīgo meitiņu Margaritu devos uz bijušā universālveikala ēku, turpina Jeļena. Pirmajā stāvā strādā veikals “Maxima”, bet otrajā stāvā atvērts apģērbu veikals, kā arī izvietoti tirdzniecības punkti, kuros privātpersonas tirgo dažādas preces. Otrajā stāvā uzkavējos minūtes divdesmit, staigājām ar meitu no viena pārdevēja pie cita, un tad devāmies uz “DGS Apģērbi”. Pēkšņi otrajā stāvā nostrādāja drošības signalizācija.
Juris Roga
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 94 (09.12.2014.).
0 komentāru