Saulainais rīts Ota ezera krastā ir mierīgs un gandrīz bez vēja. Viegla ūdens viļņošanās tik tikko skar ūdens virsmu, putni ar savām ierastajām balsīm pārtrauc klusumu, bet krastā jau norit darbs. Šodien te nav ne makšķernieku, ne atpūtnieku – šeit ieradušies cilvēki, kuri palīdz saglabāt un papildināt novada ūdeņu bagātības.
Pagājušajā nedēļā Krāslavas novadā notika pirmā zivju resursu papildināšana ezeros šajā gadā. Šoreiz jaunie ezeru iemītnieki tiek ielaisti uzreiz trīs ūdenstilpēs – Ota ezerā, Stirnas ezerā un Lielajā Gusena ezerā Kombuļu, Kalniešu un Robežnieku pagastos.
Ezeros tiek ielaisti šā gada zandartu mazuļi. Tieši tos šodien ūdenstilpēs izlaiž speciālisti. Ota ezerā tika ielaisti 11 tūkstoši mazuļu, tikpat arī Stirnas ezerā, savukārt Lielais Gusena ezers papildināts ar 12 tūkstošiem jauno zivju.
Pēc izskata mazuļi ir pavisam sīki, un ir pat grūti iedomāties, ka pēc laika tie izaugs par spēcīgām un vērtīgām zivīm. Tomēr tieši šādi nelieli ielaidumi ir nozīmīga daļa no sistemātiska darba dabiskā līdzsvara uzturēšanai.
Zivis resursu papildināšanai tika piegādātas no zivju audzētavas Rēzeknes novadā. Zivju audzētavas pārstāve Olga pastāstīja, ka šādi pasākumi notiek regulāri, taču tas nenozīmē, ka katru gadu zivis tiek ielaistas vienos un tajos pašos ezeros.
“Krāslavas novadā zivju resursu papildināšana notiek katru gadu, taču ne katrs ezers programmā piedalās ik gadu. Viss notiek saskaņā ar izstrādātajiem ezeru apsaimniekošanas plāniem,” skaidroja speciāliste.
Aiz šādiem plāniem slēpjas pietiekami apjomīgs darbs. Speciālisti izvērtē konkrētās ūdenstilpes stāvokli: kādas zivju sugas tajā jau dzīvo, kādu varētu trūkt un kādi apstākļi pastāv zivju resursu attīstībai. Pēc analīzes tiek sagatavotas rekomendācijas, kurās ir noteikts, kādas sugas konkrētajā ezerā būtu jāielaiž.
Pamatojoties uz šiem datiem, tiek izstrādāti zivju resursu papildināšanas projekti.
Šī darba galvenais mērķis ir atjaunot dabiskos zivju resursus.
Daba pati spēj uzturēt līdzsvaru, taču mūsdienu apstākļos šis process nereti tiek traucēts. Cilvēka saimnieciskā darbība, ūdens sistēmu izmaiņas un citi faktori var ietekmēt zivju dabisko pārvietošanos starp ūdenstilpēm.
“Dažkārt dabiskie savienojumi starp ezeriem tiek traucēti, tādēļ ūdens resursi jāpapildina mākslīgi. Lai uzturētu ūdenstilpes, nepieciešams atjaunot zivju krājumus,” norādīja zivju audzētavas pārstāve.
Zivju resursu papildināšanā iesaistās uzreiz vairākas puses. Ota ezera krastā šodien pulcējas pašvaldības pārstāvis, Valsts vides dienesta darbinieki, zivju audzētavas speciālisti, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji. Šādi pasākumi prasa ne tikai zivju piegādi, bet arī noteiktu prasību ievērošanu.
Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka kā atvest mazuļus un ielaist tos ūdenī. Tomēr arī šeit ir savas nianses.
Viens no svarīgākajiem faktoriem ir ūdens temperatūra.
“Nepieciešams, lai temperatūra būtu stabila. Ja temperatūras starpība ir pārāk liela, zivis var piedzīvot stresu,” paskaidro speciāliste.
Šajā dienā pati daba it kā palīdz darbā. Ūdens temperatūra ir piemērota, un laikapstākļi ir labvēlīgi mazuļu izlaišanai.
Plastmasas tvertnes ar zivīm tiek iekrautas laivā, un pēc tam mazuļi tiek izlaisti vairākās atšķirīgās vietās visā ūdenstilpē.
Parasti zivju resursu papildināšanas pasākumi notiek vasaras sākumā vai rudenī. Šogad, visticamāk, plānoto zivju daudzumu izdosies ielaist jau vasaras sākumā.
Speciālisti ir paveikuši nepieciešamos darbus un gatavojas doties prom, bet zem ūdens sākas jauna dzīve – lielākajai daļai cilvēku nemanāma, taču ļoti svarīga Krāslavas novada ezeru nākotnei.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru