18. oktobrī Ezernieku Tautas namā notika atceres pēcpusdiena, kas veltīta skolotājai un Latgales rakstniecei Valentīnai Ivanovskai (dz. Celitānei), kura veltīja savu dzīvi Latgales iedzīvotāju izglītošanai, vietējās kultūrvides attīstībai, Bukmuižas Romas-Katoļu baznīcas dvēseles saglabāšanai. Skolotājas atceres pasākumā bija klāt viņas visuzticīgākie skolēni un citi viņas talanta cienītāji.
Ieskats autobiogrāfijā
Annas un Jāzepa Celitānu ģimene dzīvoja Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā. Vecākā meita Valentīna piedzima 1921. gada 14. septembrī (pasē gan rakstīts 1921. gada 4. oktobris, bet lai tas paliek Celitānu ģimenes vēstures varā), pēc tam nāca vēl pieci bērni. Valentīnas divas māsiņas – Anna un Virgīnija nomira agrā bērnībā. Brālis Jānis tika iesaukts leģionā un gāja bojā, apbedīts Lestenē. Brālis Roberts ieguva vetārsta izglītību, Anatolijs bija rūpnīcas strādnieks Rīgā. Valentīnas māte Anna kādreiz izteicās: “Tu būsi skolotāja.” Tā arī notika. Valentīna pabeidza Izvaltas 6-gadīgo pamatskolu, kopā ar vēl diviem klasesbiedriem turpināja mācības Krāslavas ģimnāzijā. Valentīnai bija savi mīļākie mācību priekšmeti: literatūra un mūzika, protams, arī vēsture, jo sevišķi Latvijas vēsture.
Juris Roga
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 82 (24.10.2014.).
0 komentāru