Kad laukos sabruka kolhozi un sovhozi, izjuka arī paju sabiedrības un ļaudis praktiski palika bez eksistences līdzekļiem, tālajos Bērziņos bija pietiekoši daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri šajā haosā neapjuka un atrada savu nišu, kurā veiksmīgi saimnieko šobaltdien. Bērziņieši tradicionāli tiek uzskatīti par cūkkopjiem. Runā, ja Dagdas vai Rēzeknes tirgū nav astoņas līdz desmit automašīnas ar sivēniem no Bērziņiem, tad tirgus nav izdevies. Šis teiciens visspilgtāk parāda, kādās sprukās Bērziņu cūkkopjus iedzina Āfrikas cūku mēris.
Ina un Žanis Zaltāni, kuri, starp citu, gadiem ilgi ir uzticīgi “Ezerzemes” lasītāji, izkāva 63 cūkas un sivēnus, likvidējot daudzu gadu rūpīgi iekopto biznesu faktiski pilnībā. Šķiet, pēc tāda trieciena nekādās sarunās ar žurnālistu zemnieks neielaidīsies, kā, starp citu, nereti arī notiek. Bet Ina un Žanis komunicē, pat smaida, kas ne tikai pierāda to, ka nav sīkstāka zemnieka par Latgales zemnieku, bet arī vieš nelielu optimismu par Latgales lauku turpmāku dzīvotspēju.
Žanis: “Valdība pareizi lēma, Āfrikas cūku mēris nav joka lieta, tā nav kaut kāda tur gripa! Iedomājieties – Spānijā savulaik ar Āfrikas cūku mēri cīnījās 35 gadus! Mums no valsts tika sniegta laba kompensācija, un gaļu varēja atstāt sev. Bija viens vecs kuilis, kuru, kopā ar mazajiem sivēniem, aizvedu uz Daugavpils pārvietojamo krematoriju, jo patiesi neredzēju veidu, kā var citādi tos izmantot.
Juris ROGA
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 79 (14.10.2014.).
0 komentāru