Lielais gavēnis, mūsu garīgais svētceļojums pretī Kristus augšāmcelšanās svētkiem, tuvojas noslēgumam. Nozīmīgākos Baznīcas svētkus šogad gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcu kristieši svinēs vienlaikus — 20. aprīlī. Pienācis laiks izvērtēt, cik svētīgi esam aizvadījuši šo īpašo Dieva žēlastības laiku.
“Ko man un manai ģimenei nozīmē Lielais gavēnis un Lieldienas (Pasha)? Ar ko tas man, kā kristietim, atšķiras no citiem liturģiskā gada laikiem?” Īsas liecības šajos jautājumos sniedz dažāda vecuma un dažādu konfesiju kristieši.
Cik labi sagatavojāmies Kristus augšāmcelšanās svētkiem?
Nastja (15 gadu, kristiete):
“Manai ģimenei gavēt nozīmē to darīt Dieva dēļ, noteiktās dienās neko neēst, bet tikai dzert ūdeni. Pasha priekš mums ir lieli svētki. To mēs veltām Dievam.”
Viktorija (14 gadu, katoliete):
“Lieldienas mūsu ģimenē ir gaiši svētki. Tos sagaidām, cītīgi ievērojot gavēņa prasības. Piektdienās neēdam gaļu. Lielā gavēņa laikā neapmeklēju diskotēkas, nesvinu citus svētkus.”
Darja (17 gadu, pareizticīgā):
“Lielais gavēnis — tas ir sagatavošanās laiks Pashai, pastiprinātu lūgšanu laiks, kad mums vajag sevi pilnveidot. Baznīcas liturģijā tiek apcerētas līdzības par pazudušo dēlu, par farizeju un muitnieku.
Pēdējā Ciešanu nedēļā, Lielajā Ceturtdienā tiek lasīti 12 evaņģēliji. Iededzināto sveci nesam uz mājām. Uz durvju stenderes pieņemts zīmēt krustus. Ticīgajiem tiek atgādināts par biķeri, Jūdasa nodevību, pēdējo Vakarēdienu, kad Kristus mazgāja saviem mācekļiem kājas. Lielajā piektdienā pieminam Kristus nāvi uz krusta. Pashas svētkos mēs priecīgi sveicam viens otru ar vārdiem: “Kristus augšāmcēlies!” — “Patiesi augšāmcēlies!”
Marita (17 gadu, katoliete):
“Manā ģimenē Lielais gavēnis ir svarīgs laiks. Es uzskatu, ka neievērot gavēņa prasības ir grēks. Ja man tas gadās, es vienmēr grēksūdzē atzīstos un to nožēloju. Lieldienas ir gluži kā Jēzus Kristus otrā dzimšanas diena. Man vienmēr ir bijuši divi galvenie reliģiskie svētki — Ziemassvētki un Lieldienas.”
Jevģēnijs (15 gadu, vecticībnieks):
“Man un manai ģimenei Pasha ir svēti un gaiši svētki. Gavēnī uz galda ir attiecīgi ēdieni, arī Pashā. Kopā ar ģimeni es apmeklēju dievnamu gan gavēnī, gan Kristus augšāmcelšanās svētkos.”
Ligita (17 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimenē tiek ievērotas Lielā gavēņa prasības. Biežāk ejam uz baznīcu, arī pie grēksūdzes un Svētās Komūnijas. Vecākiem ir problēmas ar veselību, tāpēc viņi vairāk lūdzas mājās”.
Aina (18 gadu, katoliete):
“Lielais gavēnis mūsu ģimenē no citiem liturģiskā gada posmiem atšķiras ar to, ka šajā laikā mēs stingri ievērojam Baznīcas prasības atturībā un gavēnī. Pasha priekš mums ir ļoti lieli svētki. Visi kopā krāsojam olas, uzklājam svētku galdu.”
Karolina (14 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimene ir ticīga un gavēņa prasības ievēro, īpaši attiecībā uz piektdienu. Lieldienās visi apmeklējam baznīcu. Atšķirībā no citiem liturģiskā gada laikiem, cenšamies neizklaidēties, nerīkot citus svētkus.”
Karīna (19 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimene cenšas ievērot katoliskās tradīcijas gan gavēņa laikā, gan Lieldienās. Vairāk apceram Bībelē aprakstītās patiesības, pārdomājam Kristus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Piedalāmies labdarībā. Lieldienām ir dziļa no- zīme katra kristieša dzīvē, tāpēc tie ir īpaši svētki.”
Arī katoļticīgie Rita (17 g.), Romualds (17 g.), Aigars (16 g.), Vita (16 g.) un vecticībniece Katerīna (18 g.) liecina, ka viņu ģimenēs tiek ievērots gavēnis un Lieldienas ir nozīmīgi svētki. Savukārt Ludmila (17 g.), Vladimirs (14 g.), Dima (17 g.), Jelizabeta (17. g.), Andželika (17 g.), Vitālijs (17 g.), Marija (17 g.), Jekaterina (17 g.), Valērija (18 g.), Evelīna (16. g.), Andrejs (16 g.), Valērija (15 g.), Evelīna (15 g.), Ērika (13 g.), kaut arī uzskata sevi par piederīgiem pie kādas no tradicionālajām kristīgajām konfesijām, atzīst, ka viņu ģimenēs gavēnis netiek ievērots, bet Lieldienas viņiem galvenokārt saistās ar olu krāsošanu un svētku galdu. Labākajā gadījumā tiek apmeklēta baznīca, lai nosvētītu olas, maizi un sāli, ko pēc tam likt svētku galdā. Taču diez vai šāda Lieldienu svinēšana bez savas garīgās dzīves sakārtošanas nesīs svētību.
Visiem kristiešiem novēlu svētīgu atlikušo gavēņa laiku, īpaši Lieldienu Triduum dienas, ko ievada Lielā ceturtdiena. Ar mieru un prieku sirdī sveiksim cits citu tuvajos gaišajos svētkos: “Kristus augšāmcēlies!” “Patiesi augšāmcēlies!”
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru