Fotogrāfija — cilvēces lielākais izgudrojums. Tai piemīt maģiskas īpašības, kad attēlotais notikums vai tēls skatītājā rada līdzdalības efektu, ja… kamera nonāk nevienaldzīga, dvēseliska cilvēka rokās. Māksla sākas ar izbrīnu.
Kā amatniecības darbi mēdz pacelties līdz šedevru līmenis, tā jau izsenis ir beigušies strīdi par mākslas fotogrāfijas nozīmi, kura cienīgi ir ieņēmusi savu vietu tēlotājmākslā. Tieši tāpat kā pagājušā gadsimta vidū, milzīgās Padomju savienības plašumos un pasaules mērogā mirdzēja Latvijas un Lietuvas mākslas fotogrāfijas pārstāvju darbi, tā pēdējā laikā aizvien skaļāk sevi piesaka Latgale. Aiz katra veiksmīga radošā projekta slēpjas fanātiķu darbs. Šajā sakarā nemaz nebaidos pārspīlēt Igora Pliča, Latgales fotogrāfu biedrības vadītāja, pašaizliedzīgo lomu. Savas dzīves laikā esmu pabijis daudzos fotosemināros — Latvijas un bijušās savienības, tāpēc man ir visas tiesības apgalvot: sestdienas radošās mācības Preiļos tika aizvadītas visaugstākajā līmenī!
Patīkami pārsteidza apmeklētāju skaits — vairāk kā simts fotogrāfijas mīļotāji. Un priecē tas, ka katrs trešais — jaunās paaudzes pārstāvis. Tehniskā progresa laikā fotogrāfija ir piedzīvojusi īstu izrāvienu attīstībā — no dagerotipiem līdz vismūsdienīgākajām digitālajām ka- merām, kas ir visiem pieejamas un tas sekmē mākslas fotogrāfijas renesansi. Visās Latgales pilsētās ir novērojams radošs fotobums. Bet Krāslava, bez mazākā pārspīlējuma, kļūst par zilo ezeru zemes fotocentru. Šogad jau ir notikušas trīs fotoizstādes — Ogres fotogrāfa Vitauta Mihalovska, cienījamā pedagoga-keramiķa Valda Pauliņa un trešā — brīnišķīgo fotokluba “Zibsnis” dāmu veidotā vīriešu portretu galerija.
Sešu stundu laikā fotomūza saviļņoja klausītāju sirdis, raisot karstas diskusijas. Galvenā semināra tēma vairāk kā kutelīga — Latgales iedzīvotāja neparastais tēls. Dabas skaistums un sūrā darba ikdiena norūdīja latgalieti, izveidojot neparastu raksturu. Preiļu Kultūras centrā izvietotā Nagļu ciema iedzīvotāju portretu izstāde kļuva par praktiskās skolas meistarības paraugu. Tās autors ir Māris Maskalāns, Rīgā dzīvojošs režisors un fotogrāfs. Vērtīgus padomus fotomīļiem sniedza Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks, žurnāliste Daiga Kalniņa, foto- kluba “Ogre” vadītājs Vitauts Mihalovskis.
Godājamā latgalieša Jāņa Streiča dziļi izjustie vārdi skanēja no ekrāna — par mūžīgajām kristiešu vērtībām, kas vienmēr tautai ir palīdzējušas tikt galā ar sarežģītiem pārbaudījumiem.
Krāslaviešu delegācijā bija ne tikai fotogrāfi, bet arī lektori. Mākslas maģistrs Valdis Pauliņš uzstājās ar lasījumu “Amatniecība un latgalietis”, bet viņa Krāslavas mākslas skolas kolēģe Maija Šuļga rosināja aizdomāties par latgaliešu vērtību izkopšanu ģimenēs.
Divpadsmit lasījumi, kuru laikā uz ekrāna apskatījām simtiem fotogrāfiju, šo sestdienu padarīja neparasti produktīvu. Komunikācija kuluāros — otra pasākuma puse, ne mazāk emocionāla un auglīga.
Alda Adamoviča, Preiļu novada domes priekšsēdētāja, novēlējums — “Lai izdodās veiksmīgs, radošs darbs!” — piepildījās. Bet mēs, Latgales vēsturē lielākā fotosemināra dalībnieki, no visas sirds sakām paldies Igoram Pličam, kurš dāvāja fotogrāfiem šos svētkus.
Lai izveidotu īstu portretu, cilvēks ir jāiepazīst, bet to bez cilvēkmīlestības nav iespējams izdarīt. Tā arī bija Preiļu fotomeistarības skolas galvenā atziņa. Cik cilvēku, tik viedokļu. Katram fotogrāfam ir savs pasaules redzējums. Ir svarīgi, lai viņa fotogrāfijas cilvēkos radītu emocijas, bet to var sasniegt ar milzīgu darbu. Tikai pirmajā acumirklī šķiet, ka fotografēšana ir viegla aizraušanās.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru