Divdesmit piektais marts

Šī gada 25. martā Krāslavā notika piemiņas pasākums pie pieminekļa “Māte Latgale raud”, kurā tika pieminēti deportāciju un komunistiskā genocīda upuri. Arī jaunsargi izrādīja savu atbildību par valsti. Tērpušies formās, zinot likumus un to, kāda atbildība viņiem ir uzticēta, viņi cienīgi stāvēja goda sardzē. No malas tas izskatījās skaisti un viegli, bet tikai daži saprot, kāda pacietība un izturība tam ir nepieciešama — kad jāskatās vienā punktā, kad sastingst mugura, ir auksti vai karsti…
Mītiņā tika teikti daudzi vārdi, bet viena sieviete stāstīja par to, kā viņu izveda no dzimtenes, kā viņa svešumā sapņoja par atgriešanos dzimtenē, kā bija nošauti viņas vecāki… šķiet, ka šie vārdi, kas skanēja no sievietes — tajā laikā sešus gadus veca bērna atmiņām —, aizkustināja klātesošos visvairāk un iegūla dziļi dvēselē.

Pie pieminekļa bija nolikti ziedi. Prieks, ka apmeklētāju ar katru gadu kļūst vairāk, īpaši jauniešu.

Dzintars PATMALNIEKS, 308. Krāslavas jaunsargu vienības instruktors