Dagdas novada ļaudis vēlas uzdot aktuālus jautājumus savam novadniekam, 11. Saeimas deputātam Jurim Viļumam un lasīt atbildes uz tiem laikrakstā “Ezerzeme”. Tiesa, vairākus līdzīgus jautājumus nācās apkopot, bet to būtība tamdēļ nemainījās.
— Dagdas novada pašvaldībai Latvijas Krājbankā iestrēga aptuveni pusmiljons latu. Jūs darbojaties parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu. Ir kāds konkrēts darba rezultāts?
— Šī komisija sava darba gala ziņojumā ierosināja Ministru kabinetam rast iespēju kompensēt Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā zaudētos pieprasījumu noguldījumu kontos esošos līdzekļus. It sevišķi tām pašvaldībām, kuru teritorijās nebija pieejamas citu kredītiestāžu filiāles, tātad — Dagdas, Kārsavas, Jaunpiebalgas, Mazsalacas un Rucavas novada pašvaldībai.
Savukārt Saeima jau 2013. gada valsts budžetā Dagdas novadam piešķīra papildus finansējumu 128 000 latu apmērā ar konkrētu mērķi, ko pašvaldība pati izvēlējās un piedāvāja: “Siltumapgādes sistēmas ārkārtas situācijas novēršanai un siltumtrases izbūvei”. Tādējādi valsts vismaz daļu finansējuma centās iespēju robežās pašvaldībai iespējami ātri kompensēt. Lai papildus nāktu talkā bankas slēgšanas rezultātā cietušajām pašvaldībām, Valts kase piedāvāja pašvaldībām aizdevuma iespējas — Dagdas novads tās izmantoja un saņēma 300 000 latu.
Likumdošanā noteikts, ka valsts garantiju fonds pirmkārt rūpējas par fiziskām personām, kurām paredzēta līdz 70 000 LVL kompensācija, bet juridiskām personām (arī pašvaldībām) jācer uz (iespējami drīzu) finansējuma atgūšanu no pašas bankas.
— Vai būtu ekonomiski un loģiski mazos novadus apvienot? Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā un kādas vēsmas šajā jautājumā valda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijā.
— Šī Jūsu nosauktā apakškomisija faktiski jau ir beigusi savu darbību, jo tuvākajā laikā Saeimā paredzēts izveidot atsevišķu Ilgtspējīgas attīstības komisiju, kas lielā mērā arī pārņems daudzus iesāktos darba virzienus. Taču saistībā ar novadu apvienošanos Saeimā ir diezgan vienprātīgs viedoklis — tā nedrīkst notikt piespiedu kārtā! Tikai, ja kāds vēlēsies apvienoties brīvprātīgi, tad likumā tiks iestrādāta tāda iespējamība.
Vislabāk tas ir redzams un izlemjams attiecīgo novadu iedzīvotājiem. Viņi ir tie, kas ikdienā vislabāk redz savas pašvaldības vadītāju darba augļus. To, kā pašvaldībā tiek apsaimniekoti nodokļu ieņēmumi, valsts piešķirtie līdzekļi, cik intensīvi tiek rakstīti un realizēti projekti ar Eiropas Savienības (ES) un citu fondu līdzfinansējumu. Jau šobrīd, paceļojot pa Latgali, daudzās pašvaldībās var redzēt gan renovētas ielas, gan siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, gan citus atjaunotus infrastruktūras objektus, turpretī citā ar šiem pašiem darbiem neveicas tik labi.
Personīgi uzskatu, ka reģionālās attīstīstības veicināšanai jādomā vairāk par reģionāla līmeņa pārvaldes stiprināšanu — piemēram, papildus funkciju piešķiršana Latgales plānošanas reģionam, taču šajā ziņā lielākais “karš” ir priekšā tieši ar ministrijām, kuras nevēlas dalīties “ar pīrāgu”.
— Kā jūs vērtējat pēdējā laika notikumus Ukrainā?
— Krievijas Federācijas (KF) rīcība Ukrainā, it sevišķi Krimā, ir absolūti nepieņemama! Vardarbīgā veidā mainīt suverēnas Eiropas valsts robežas, turklāt izmantojot staļiniskās Padomju Savienības Baltijā lietotu metožu un nacistiskās Vācijas Čehoslovākijā tiražētu saukļu kombināciju, ir kaut kas neiedomājams. Šāds pilnīgi nevajadzīgs notikumu pavērsiens neatgriezeniski iedragās ES (arī NATO) un KF savstarpējās attiecības un var kļūt par paaudzēm ilgu nesaskaņu iemeslu, pirmkārt, krievu un ukraiņu tautu starpā. Tāpēc, lai zaudētāji nebūtu mēs visi, ir aktīvi jāveicina dialogs gan Latvijas sabiedrībā, gan arī jāieklausās Ukrainas tautas un Krievijas inteliģences paustajā viedoklī, kas nosoda jebkāda karaspēka daļu iesaistīšanu “situācijas noregulēšanā”. Mums visiem jāsaprot, ka, lai arī katram no mums var būt savs, arī pilnīgi pretējs viedoklis, mēs nedrīkstam to risināt ar ieročiem vai tukšiem, melniem savstarpējiem apmelojumiem. Diskusijai nepieciešami fakti, taču to iegūšanai Krimā netika ielaisti pat starptautiskie novērotāji. Personīgi cienu krievu tautu, mīlu krievu valodu, kā arī uzskatu, ka Latvijai un Krievijai ir (un būs) jāveido draudzīgas attiecības, kas veicinātu arī mūsu valstu savstarpējo ekonomisko izaugsmi, bet tās jābalsta uz demokrātiskiem pamatiem. Tāpēc Vladimira Putina izveidotā režīma darbības nevaru atbalstīt, jo tās akli nodara ļaunumu ne tikai starptautiskai sabiedrībai, bet ilgtermiņā arī pašai krievu tautai.
— Saeimā Jūs strādājat Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā. Šodien daudz tiek runāts par Baltijas valstu drošību, tostarp arī par dažādiem apdraudējumiem. Vai starp tiem ir tādi, kurus varam mazināt vai novērst paši?
— Pirmkārt, visām trijām Baltijas valstīm ir vēl ciešāk jāsadarbojas sava militārā potenciāla pilnveidošanā un sadarbībā, taču noteikti arī katrs cilvēks var daudz darīt paša un valsts drošības labā! Būt labi informētam par notikumiem savā pašvaldībā, valstī un pasaulē kopumā ir ļoti labs sākums. Te palīdz gan novadu, gan valsts līmeņa preses izdevumi, dažādi valsts radio (Latvijas Radio 1. vai 4. programma) un televīzijas raidījumi, plašais interneta ziņu klāsts — šobrīd arvien labāk attīstās vienotais Latvijas sabiedriskā mēdija portāls (lsm.lv) gan latviešu, gan krievu valodā. Būtisku ieguldījumu drošības stiprināšanai tāpat var sniegt dažāda veida brīvprātīgo darbība. Vai tā būtu kultūras joma ar darbošanos sava pagasta korī un deju kolektīvā vai brīvprātīgs dienests sava novada Zemessardzes pulkā — tas viss stiprina mūsu sabiedrību un veido tās galveno pretestības pamatu jebkurai agresijai, veido mūsu Gara (nevis kara) spēku. Kā politiķis varu teikt, ka ne mazāk svarīga ir arī katra sabiedrības locekļa politiskā aktivitāte — neatstājiet savas pašvaldības vai valsts likteņa izlemšanu citu cilvēku balsīm (vai likteņa varā)!
— Paldies par atbildēm!
Jautāja Juris ROGA
0 komentāru