Pati daba ir veidojusi cilvēku tā, lai tam būtu vēlme rūpēties par tuvāko, uz to aicina arī kristiešu morāle. Un citādāk cilvēku dzimta nemaz nevarētu izdzīvot, jo labestība — dvēseles labākā rota. Cilvēkmīlestība līdzinās spārniem, kuriem pateicoties, mēs varam uzlidot virs ikdienas pelēcības. Jo dzīve pilnīgi pretēji mūsu ilgām nekļūst vieglāka, un tāpēc vēl patīkamāk ir sekot līdzi sirdsapziņas, prāta un pienākuma aicinājumam.
Pēc Latvijas Sarkanā Krusta un Valsts asinsdonoru centra aicinājuma pagājušajā gadā Rēzeknes filiāles mobilā brigāde uz Krāslavu un Dagdu brauca četras reizes. Rezultātā ir notikušas 562 asins ņemšanas, un ir prieks:122 donori šajā akcijā piedalījās pirmo reizi. Ja ņem vērā, ka katrs donors nodod 480 ml asiņu, tad nav sarežģīti iedomāties, cik cilvēkus var izglābt no nelaimes, bet bieži tas ir arī dzīvības un nāves jautājums. Tā arī ir cilvēciskās brālības augstākā vērtība.
Šajā gadā pirmā Donoru diena notika Krāslavā, kur ieradās 109 brīvprātīgie, bet ne visi izgāja stingro medicīnisko atlasi, nodot asinis bija atļauts tikai 91 cilvēkam. Ne pirmo reizi veidoju fotoreportāžas donoru nodošanas vietās, tāpēc ar prieku secinu — par brīvprātīgajiem kļūst arvien jaunāki cilvēki. Šoreiz ieradās arī draudzīga ģimnāzistu kompānija, un, skatoties uz viņiem, prātā nāca domas, ka sirsnība ir tāda pati likteņa dāvana kā skaistums un izglītība. Garajā rindā, kurā sēdēja tie, kuri vēlējās veikt labdarības pienākumu, es ieraudzīju arī savu seno paziņu, pagastu vadītāju Aivaru Umbraško. Arī šeit viņš turpināja savu darbu, pastāvīgi atbildot uz telefona zvaniem. Sarunā Aivars atzinās, ka par donoru kļuva jaunības gados, bet labs darbs piesaista… Viņa momentuzņēmumu es izveidoju ar slēpto kameru, turpretī bez piecām minūtēm ģimnāzijas absolventi Santa Jurčenoka un divi Māri — Ļaksa un Jurāns — palīdzēja fotoreportierim izveidot efektīvu kadru.
Visiem donoriem izsaku milzīgu pateicību un novēlu stipru veselību! Brīnišķīga žēlsirdības stunda.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru