Lasītāj, Jūs laikam atceraties, ka iepriekšējā rakstā “Ko kolekcionējat Jūs?” es aicināju pastāstīt par ģimenes kolekcijām. Un cilvēkam, kurš atsaucās un vēlējās izstāstīt par savu aizraušanos, patiešām pieder brīnišķīga kolekcija, jo tā saistās ar Jaungada svētkiem.
Vairums no mums nespēj iedomāties Ziemassvētkus un Jauno gadu bez eglītes. Protams, ar to vien, ka egle ir iegādāta, nepietiek, tā ir arī jāizrotā, lai uz to paskatoties no sajūsmas elpa aizrautos. Tagad eglīšu rotājumi ir ļoti daudzveidīgi, katru gadu egli var ietērp jaunā rotā. Bet vēl pavisam nesen katrā mājā visaugstākajā plauktā vai noliktavā atradās rotājumu kaste, kurā veselu gadu savu iznācienu gaidīja trauslas stikla bumbas, stikla lāstekas, lukturīši, papjē mašē tehnikā veidoti dārzeņi un augļi un citas interesantas lietas…
Tradīcija rotāt egli svētkos, ko svinam gada nogalē, parādījusies salīdzinoši nesen, aptuveni pirms 150 gadiem.
Interesanti fakti par eglīšu rotājumiem:
Pirmie eglīšu rotājumi, viennozīmīgi, bija ēdamas lietas. Par tām kļuva augļi, dārzeņi, olas, rieksti, visi iespējamie saldumi. Un tas nav nejauši. Katrs no tiem simbolizēja kaut ko svarīgu. Piemēram, ābols personificēja bagātu ražu, ola — ne- pārtrauktu dzīvi, rieksti — dievišķās paredzēšanas noslēpumainību, saldumi — svētību. Vēlāk rotājumus sāka izgatavot no salmiem, liniem, krāsainām lentītēm, vārpām, pīlādžu ogām.
Bet vislielāko rotājumu kolekciju pasaulē ir savākusi amerikāniete Kima Balašaka, kura līdz 1995. gadam dzīvoja Krievijā. Viņas kolekcijā ir 2,5 tūkstoši eksemplāru sākot ar pagājušo gadsimtu līdz 1965. gadam.
Daudzās valstīs pastāv mode, kas nosaka rotājumu izvēli. Tā ir tikpat svarīga kā apģērbu mode. Parīzē ik gadu notiek eglīšu rotājumu izstāde. Te eglīšu Jaungada svētku rotas rāda daudzi dizaineri, kompānijas un tirdzniecības nami organizē dažādus konkursus. Bet Parīze ir Parīze. Taču lai jūsmotu par šo greznumlietu skaistumu nav jābrauc tik tālu. Ir tikai jāielūkojas vienā no Krāslavas simpātiskajām mājām, kuras saimniece labprāt izstāstīs un parādīs savu brīnumaino eglīšu rotājumu kolekciju.
Stanislava Bataraga, dzimusi krāslaviete, jau 20 gadus strādā vienā no mūsu pilsētas bērnudārziem. Šķiet, ka viņas apbrīnojamais hobijs nav nejaušs, jo rotājumi un dažādas mantiņas ir cieši saistītas arī ar bērniem. Kolekcija radās 2006. gadā. Tās pirmais eksponāts — sniegavīrs, ražots matrjošku rūpnīcā. Šobrīd kolekcijā ir aptuveni 100 eksponāti, to vidū ir visdažādākie eņģelīši, sniegavīri, bumbas, sirsniņas, zvaniņi, zvēriņi, rūķīši, ir pat slidas. Un visi šie darinājumi ir veidoti no koka, porcelāna, māla, plastmasas, diegiem, stikla.
Personīgi mani pārsteidza tas, ka visas, bez izņēmuma, lietiņas ir baltas. Tāpēc egle, kas rotāta ar žilbinoši baltiem rotājumiem izskatās īpaši burvīgi, ziemīgi, pat ja aiz loga nav sniega.
Stanislava stāsta: “Mans vismīļākais rotājums, protams, ir pēdējais— šie mīlīgie cimdiņi, ko izgatavojusi mana meita Jūlija. Manu kolekciju papildināt palīdz mani draugi, radinieki, paziņas un, protams, mana ģimene, atvedot jaunus eksponātus no tuviem un tāliem ceļojumiem.”
Kolekcijas saimniece atzīstas, ka visu gadu skumst pēc tās. Tāpēc svētku egli savās mājās nes pēc iespējas agrāk un tā tur paliek pēc iespējas ilgāk, lai var priecēt gan mājiniekus, gan viesos atnākušos.
Stanislavas kolekcija liek atgriezties tajā laikā, kad mājās nesa lielas egles, Jaungada nakts bija brīnumu nakts, bet Salavecis — īsts!
P.S. Rakstiet man (apinyaev@ list.ru) vai zvaniet (27071444), bet es apsolu jūs iepazīstināt ar interesantiem cilvēkiem un viņu kolekcijām.
Aleksejs PIŅAJEVS
0 komentāru