Ilggadējie masku tradīciju festivāla dalībnieki šogad pulcējās Rīgā, lai piedalītos jubilejas — XV Starptautiskajā masku tradīciju festivālā. No Dagdas novada uzaicinājumu saņēma folkloras kopa “Olūteņi”, kuru daudzus gadus veiksmīgi vada Inta Viļuma.
Folkloras kopas “Olūteņi” vadītāja pastāstīja, ka festivāls Rīgā izvērtās gana plašs — tajā piedalījās 24 masku grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Latvija bija pārstāvēta šādi: Andrejbērni, vecīši, čigāni, kaitys, miežvilki, budēļi, amatnieki, ķekatas un citas masku grupas no Bārbeles, Dagdas, Katlakalna, Liepājas, Līvāniem, Madonas, Mālpils, Ogres, Preiļiem, Rēzeknes, Rīgas, Salacgrīvas, Sarkaņiem, Tārgales, Vidrižiem. Lietuvu pārstāvēja Klaipēdas folkloras kopa “Kuršu ainiai” un Kurtuvēnu folkloras kopa, kuras rādīja Užgavēņa (Meteņa) masku tradīcijas. No Krievijas festivālā piedalījās Maskavas vēstures un novadpētniecības biedrība “Metsänen kundem” (Meža kopiena), kura atveidoja mītu par Pasaules radīšanu, kas sakņojas somugru mitoloģijā.
Konferencē un meistarklasēs piedalījās masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas, ka arī antropologs Čezāre Popi no Itālijas. Festivālā bija plaša un daudzveidīga programma, kura ietvēra gan meistarklases, konferenci, lielo masku gājienu Vecrīgā, masku grupu izrādes laukumos, masku saietu, individuālo masku skati, danču vakarus, gan citas aktivitātes. Savukārt festivāla noslēgums notika Brīvdabas muzejā, kur ikviens interesents tika aicināts uz kopīgu Meteņa svinēšanu.
“Folkloras kopa “Olūteņi” ir piedalījusies nu jau četrpadsmit Starptautiskajos masku tradīciju festivālos, kuros ir saņemtas 27 Uzslavas gan par izcilu masku darbību un rituālo tekstu, gan par atsevišķu masku izskatu. Bez pašvaldības sapratnes un atbalsta šādi braucieni nevarētu notikt. Dagdas novada pašvaldība vienmēr atbalsta kultūras aktivitātes, tādējādi sekmējot novada atpazīstamību un popularitāti, tālab visa kolektīva vārdā izsaku pateicību Dagdas novada pašvaldībai, kā arī Andrupenes pagasta pārvaldei, muzeja “Andrupenes lauku sēta” saimniecei Skaidrītei Pauliņai un šoferim Tadeušam Spiridovskim.”
Atskatoties pagātnē, visupirms jāatgādina, ka viens no tradicionālās kultūras virzieniem, kas raksturo un dara atpazīstamu Dagdas folkloras kopu “Olūteņi” ir tieši maskošanās tradīciju popularizēšana, un arī laikraksts “Ezerzeme” savu iespēju robežās regulāri atspoguļo kopas veikumu, palīdzot saglabāt un nostiprināt sentēvu kultūras saknes. Kā zināms, maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām nav zaudējušas savu nozīmību. Tikai pats pirmais masku tradīciju festivāls folkloras kopai “Olūteņi” gāja secen. Tas tika sarīkots Daugavpilī 2000. gadā, kur arī tika nolemts, ka viens apjomīgs, ikgadējs, masku tradīcijām veltīts festivāls Latvijā ir nepieciešams ik gadu. Lai arī pasākums tradicionāli norisinās februārī, Meteņa laikā, tomēr festivāla nosaukumā ir ietverta ideja par visām masku tradīcijām. Tāpēc šajos svētkos piedalās arī rudens un ziemas perioda, kā arī kāzu tradīciju maskas. Pirmos četrus gadus festivāls notika Daugavpilī, bet pēc tam iesāka ceļojumu pa Latviju.
“Mūsu kopa nepiedalījās šajā pašā pirmajā festivālā, jo tas bija kaut kas jauns,” stāsta Inta. “Turklāt šāda mēroga pasākums prasīja rūpīgu gatavošanos un dziļāku sava novada masko- šanās tradīciju pētīšanu. Pavisam ne- gaidot izteiciens “Tu kai Zīmyssvātku kaita” kļuva par atspēriena punktu īpašas kaitu tradīcijas atklāšanā un pētīšanā. Šī arī ir tā tradīcija, kas “Olūteņus” ir ierindojusi starp stiprākajām masku tradīcijas popularizējošajam grupām. Tā ir arī unikāla, jo tika piefiksēta nelielā teritorijā un atšķīrās no visā Latvijā pazīstamās iešanas čigānos. Kad vienā no festivāliem “Olūteņi” pieteica sevi kā čigānus, viņiem atnāca atbilde, ka tomēr viņus grib redzēt kā kaitas.”
Inta pastāstīja, ka gatavošanās masku festivāliem, braukšana uz tiem, mūsu folkloristiem vienmēr izvēršas par neaizmirstamu un jautru pasākumu. Stāsti par masku festivāliem līdzinās mednieku stāstiem, kuri, gadiem ejot, tikai kļūst spilgtāki, krāsām bagātāki un neatkārtojamāki. Lūk, viens no tiem. Masku festivālā Salacgrīvā kaitu programmā bija paredzēta mājinieku apkūpināšana ar dūmiem, jo dūmi ir neatņemama maskošanās sastāvdaļa.
Ar dūmiem apkūpina mājiniekus, visus kaktus, lai aiziet viss ļaunais un mājās ienāk veselība un pārticība. Ar dūmiem neveicās nevienai masku grupai. Tika izmēģināti dažādi veidi, bet nekā. “Olūteņi” nolēma sākt laicīgi, lai jau vienreiz tie dūmi būtu! Bet dūmi uzreiz sāka kūpēt tik biezi, ka uz to brīdi, kad bija jakūpina mājinieki, viņus dūmos nemaz nevarēja atrast. Zāli nevarēja ilgi izvēdināt un, trīs nakošās grupas vēl uzstājās dūmu miglā. Pēc pasākuma cilvēki nāca klāt un lūdza padomu, kā tādus dūmus var panākt.
Piebildīšu, ka Dagdas novada folkloristu aktivitātes grūti iedomājamas bez maskošanās tradīcijām un vienas no spilgtākajām maskām “Valna mōteite”, kuras lomā iejuties Pēteris Viļums — Dagdas novada Folkloras centra un folkloras kopas “Olūteņi” vadītājas Intas Viļumas dzīvesbiedrs. Pēterim ir ja ne milzīga, tad ļoti svarīga loma folkloras izpētē un popularizēšanā novadā, jo tieši viņš savulaik pamudināja, pastūma sievu iesaistīties organizatoriskajā darbā. Viņš ir arī folkloras kopas “Olūteņi” karognesējs lielākajos folkloras svētkos. Taču visi mēs apzināmies, ka lielie panākumi būtu neiespējami bez visas kopas “Olūteņi” draudzīgās saimes kopdarba, kurā katrs ir spilgta personība un katrs godam paveic savu darbu.
Juris ROGA
Foto no „Olūteņu” arhīva
Ar dūmiem apkūpina mājiniekus, visus kaktus, lai aiziet viss ļaunais un mājās ienāk veselība un pārticība. Ar dūmiem neveicās nevienai masku grupai. Tika izmēģināti dažādi veidi, bet nekā. “Olūteņi” nolēma sākt laicīgi, lai jau vienreiz tie dūmi būtu! Bet dūmi uzreiz sāka kūpēt tik biezi, ka uz to brīdi, kad bija jakūpina mājinieki, viņus dūmos nemaz nevarēja atrast. Zāli nevarēja ilgi izvēdināt un trīs nakošās grupas vēl uzstājās dūmu miglā. Pēc pasākuma cilvēki nāca klāt un lūdza padomu, kā tādus dūmus var panākt.
Piebildīšu, ka Dagdas novada folkloristu aktivitātes grūti iedomājamas bez maskošanās tradīcijām un vienas no spilgtākajām maskām “Valna mōteite”, kuras lomā iejuties Pēteris Viļums — Dagdas novada Folkloras centra un folkloras kopas “Olūteņi” va- dītājas Intas Viļumas dzīvesbiedrs. Pēterim ir ja ne milzīga, tad ļoti svarīga loma folkloras izpētē un popularizēšanā novadā, jo tieši viņš savulaik pamudināja, pa- stūma sievu iesaistīties organizatoriskajā darbā. Viņš ir arī folkloras kopas “Olūteņi” karognesējs lielākajos folkloras svētkos. Taču visi mēs apzināmies, ka lielie panākumi būtu neiespējami bez visas kopas “Olūteņi” draudzīgās saimes kopdarba, kurā katrs ir spilgta personība un katrs godam paveic savu darbu.
Juris ROGA
0 komentāru